Madonas slimnīca - Attieksme
Sen jau gribējās rakstīt par Madonas slimnīcas terapijas un NMP nodaļām. Tas ir ārprāts! Kāda attieksme? Kādi aizrādījumi... Kāda bezatbildība... Vai tad tik tiešām mēs vēl dzīvojam Padomju laikos, kad medicīnas darbinieks (neattiecas uz visiemMD) atļāvās pacientu nolamāt, aizrādīt ne ar konkrētu lietu saistītiem jautājumiem? Vai tad tik tiešām tā ir? Pārliecinājos, ka jā. Tā tas tiešām ir! Un ir vairāki piemēri! Sāksim ar terapijas nodaļu, kuras vadītāja ļoti gudra ārste(vārdā neminēšu) nemāk, vai pat, neprot apieties ar pacientiem, iepin ārstēšanas procesā kaut kādas atrunas, rupji runā ar pacientiem, vulgāri izsakās, dažreiz pat vispār nerunā, un reizēm pat liekas traucēta, ka pacienta tuvinieks viņai uzprasa, , Kāds ir veselības stāvoklis manai māmiņai?'' Dakterīte, , laipni'' atbild:, , Šobrīd negribu runāt, pienāciet rīt!'' Tas ir normāli? Tā ir attieksme? Cilvēks mērojis tālu ceļu no Rīgas, lai uzzinātu sava tuvinieka veselības stāvokli, bet dakterīte, , laipni'' rej! Nedod Dievs dakterītei pašai aizrādīt par lieku svaru, tūdaļ pacients, kas vispār nevar paiet - tiek izrakstīts no slimnīcas trešajā dienā pēc iestāšanās! Un sakiet lūdzu, kas tas par bardaku? Tā ir labākā slimnīca Latvijā, kura tika nesen nominēta par labāko? Tas vēl nav viss! Par terapijas nodaļu var rakstīt veselu romānu. 2.gadījums. Kā šajā pašā nodaļā apietas ar mazākumtautību cilvēkiem, jūs zināt? Šausmas. Tie nabaga cilvēki ārstu un māsiņu skatījumā ir vispār necilvēki. Ja pacients runā krievu, mēlē, tad nu ir, , vāks''! To pacientu jau ar nicinājuma vārdiem pataisīs par slimu! Un nesakiet, cienījamie ārsti, ka neviens no jums nav pabeidzis medicīnas izglītības iestādi Krievijā? Tagad mēs visi ļoti skaisti protam pārvērsties par hamelioniem- nomainīt ādu pēc izdevības! Riebjās! Un kas tad ir Hipokrāta zvērests? Tas kaut ko Jūsu darbā nozīmē, vai nenozīmē? Vai gadījumā tā nav tikai naudas saņemšana un cilvēku smadzeņu, , čakarēšana''? Apdomājieties, mīļie draugi, ja Jūs tā vēl var nosaukt. 3.gadījums. Neatliekamā medicīniskā palīdzība. (NMP) Nu, ja nebūtu tiešās saskares, neko neteiktu. Pacientei mājās paliek slikti. Aizbraucam uz NMP uzņemšanu pakonsultēties, ko lai dara? Vai pacients var būt mājās, vai jāved uz slimnīcu? Man saka viena ļoti apzinīga mediķe. Jā, vediet šurp, jo mazums kas var gadīties (trombs, insults utt.) Aizvedam pacientu uz uzņemšanu, piedodiet, visi stāv un, , bola'' acis! Māsiņa pie datora, , rij'' saldējumu un mēģina kaut ko bļuzņīt? Pacients nevar izkāpt o mašīnas. Pulkstenis rāda 23.30, visiem pie kājas. Es saku dēlam, skrien pēc ratiņiem... Ko jūs domājiet - acu boļīšana turpinās. Mēs kopā ielikām pacientu ratiņos, ievedām slimnīcā(labi, ka vismaz viena apzinīgā sanitāre durvis palīdzēja pieturēt). Kas tad tālāk? Kuriozi iz dzīves! Ienāca viens ārsts, konstatēja, ka tas nav viņa lauciņa darbs, aizdevās pēc terapeita. (atkal terapijas nodaļa) Ieradās terapeits A. Strods. Pulkstenis 23.45 Ārsts saka:, , Labdies!'', pats nesaprasdams, vai rīts vai vakars. Tālāk sekoja rupja tuvinieku izraidīšana no izolatora ar tekstu, , Ejiet ārā!'' Kaut ko runāja ar pacientu. Vēlāk saka māsiņai:, , Iedur viņai, , ketanov'' un, , diklofenāku''! (tās ir laikam vienīgās zāles slimnīcā, kuras visos gadījumos dur) Iedūra. (pēc tam pēpuse bija kādas divas nedēļas zila tikai no viena dūriena) Kamēr pacients atjēdzās es runājos ar ārstu. Neko īpaši paskaidrot nevarēja, un teica ar pavēles tekstu:, , Brauciet mājās.'' Tajā pašā laikā asinsspiediens netika izmērīts, temperatūra, kura mājās bija 39, 2 grādi, netika izmērīta. NU ITEN NEKAS! Kā atvedām ratiņos, tā arī ratiņos aizvedām! Acu bolīšana turpinājās. Ārsts tikai noteica, , Vediet pie ģimenes ārsta!'' Bet ģimenes ārste D.Kreicberga ir vēl, , tupāka'' nekā pats Strods! Pēc vizītes pie D.K. kļuva skaidrs, ka paciente uz sanatoriju varēs doties tikai tad, kad paliks par kropli, vai arī nokļūs, , koka kastē''. Nu un? Painjecējām Neirorubīnu, Diklofenāku un, , sūds un maza biška''! Tā arī viss sākas no jauna! Un cik tad ilgi tas turpināsies? Es nezinu, vai tikai mūsu dzimtai, , veicas'' ar Madonas slimnīcu? Nezinām... Esmu pārliecināts, ka ne tikai mums, , veicas''. Vienīgais gods un slava medicīnas māsai Baibai Safronovai! Cilvēks savā vietā, savā darbā, savā prestižā! Vienmēr atradīs vēnu, labu vārdu, un pacients izies no kabineta ar smaidu! Arī māsa Inese Cielēna ir tādā pašā statusā! Cepuri nost! Arī ārste neiroloģe Āzena ļoti jauka un laipna! Tik pat labus vārdus var teikt par radioloģijas nodaļas personālu. Vienīgais - otolaringologa māsiņu vajadzētu nevis atlaist no darba bet izsviest!!! Tāda rupja dāma vēl līdz šim netika nekur sastapta! Un nevajaga, cienījamie mediķi apvainoties! Mēs taču katrs godam padaram savu darbu un atspīdam savas Latvijas priekšā!
Komentāri (50)
Mani aizkustina cilvēktiesību cīnītāji! Gribētos pacientam ieteikt: 1.atrast pareizo ģimenes ārstu, jo cik zinu, tad pie "tupiem" ārstiem vairs nav obligāti jādodas, jo esam ES un nevis PSRS.
2. veselību uzlabot ne tikai labākajās Latvijas slimnīcās, bet arī ES valstīs. Varbūt izdodas atrast sirsnībā un laimē starojošas māsiņas, ārstus, kas runā nepārtraukti un pareizā mazākumtautības valodā. Notiekti šiem ārteim ir pareizas auguma un ķermeņa svara attiecības.
3. kādu dienu pastaigāt līdzi medicīnas darbiniekam kā "ēnai", lai izbaudītu ko nozīmē māsiņai vai ārstam diennakts darbs. šie cilvēki arī strādā ar lielupārslodzi ne jau tāpēc, ka vienkārši nav ko darīt, bet viņi arī grib nopelnīt un dzīvot.
4. pēdējais laiks mācīties latviešu valodu, jo jaunie mediķi nav mācījušies PSRS skolā, tiem pirmā svešvaloda ir angļu, ko tad varēs sazināties.
Latviešu tautasdziesma:
Visi man labi bija, ja es pati laba biju,
Visi man naidinieki, ja es naida cēlājiņa!
Lai mums laba veselība!!!
Ziniet, man arii ir ko teikt par Madonas slimniicu. Godiigi sakot taa ir katastrofaala slimniica un tieshaam to vareetu nosaukt par padomu laikiem, pati esmu tur guleejusi jau no 5 gadu vecuma un ne vien vienu reizi, un mazi beerni nav vainiigi ja vinjus sazaaljo un sakropljo uz visiem laikiem un tas pats par lielajiem. man pat paarsteidz to ka vinji man negribeeja vairs izsniegt invaliida aplieciibu neskatoties uz to ka taada man vienmeer ir bijusi. Taadeelj naacaas braukt uz riigu pierakstiities. Es arii apbriinoju savus vecaakus, kuri vienmeer man visu sho dziivi ir paliidzeejushi, un vedushi uz sho madonas slimniicu 40 km no muusu lauku maajaam, neskatoties uz to ka biju pierakstiijusies, tomeer dakteres teica lai atbraucam citreiz, un shitaa biezi gadiijaas, un velti deelj manis benziinu teereeja, taa ir viss iistaakaa necienja pret pacientiem un arii taa rieshana ja kautko cilveeciigi paprasa.
veel gribeeju piebilst to ka ljoti labi atceros(neskatoties uz to ka nemaaceeju runaat jo nedzirdu) kaa pret vecaakiem cilveekiem un beerniem iztureejaas, tas bija briesmiigi.
vispaar jau tiem aarstiem neviens nelika stradaat un maaciities taadu amatu(pashi izveelas ko grib), ja vinji taa nejauki izturaas un nav nekaadas cienjas, neviens jau vinjus nespiez aarsteet citus, pashi vien sev nervus bendee ar necienju pret citiem, taakaa vareeja sev citu darbu arii atrast nevis teikt lai pashi meegjinam, mees pashi labi zinam cik taads darbs ir gruuts kaa jubkursh cits darbs. un normaals cilveeks pret savu tiikamu darbu neidzraadiis necienju, un ja gadiijumaa vinjam tas darbs nepatiik, tad vinjs sev un citiem nervus nebojaas un sameklees ko citu un priecaasies par atrasto darbu kurshs ir paatiikams un piemeerots sev!
p.s. te taa arii ir ka te medikhi raksta tos labos komentaarus, nevis pacienti!!!
gribeetu, shiem medikiem ieteikt kaadu labu padomu: ja Juus veelaties lai par Jums runaa labu, tad kaut cik ir sevi jaaparaada no labaas puses un ka Juus tomeer speejat dariit lietas labaa, nevis te maajas lapaa izlikties par pacientiem un meegjinaat tautai iestaatiit, ka shii slimniica ir super.
Pilnīgi piekrītu raxta autorei, madonas slimnīca pacientus gados par cilvēkiem neuzskata!
Interesanti, kāds sakars ārsta liekajam svaram ar ārsta tiešo darbu? Vai Jums patiktu, ja kāds aizrādītu par Jūsu līkajām kājām vai pārāk lielo degunu? Manuprāt liekais svars netraucē ārstam veikt viņa tiešos pienākumus!
Gribētu gan redzēt, kā Jums, cienījamo autor, patiktu, kad Jums veiktu taisnās zarnas izmeklēšanu, kad bars ar piederīgajiem stāvētu apkārt!!
Vēl viens jautājums autoram - vai Jūs spējat 24 stundas produktīvi nostrādāt bez ēšanas? Diemžēl uzņemšanā nav iespējams aizvētr durvis un uzlikt uzrakstu - "pusdienu pārtraukums"!
Padoms par ģimenes ārsta izvēli - nevajag izvēlēties, citēju - "tupus" ģimenes ārstus! Nomainiet pēc jūsu ieskatiem pret gudrāku!
Es taisni par to, , Es'' komentāru. Nu, bet mīļie mani, ja profesija ir izvēlēta, tad tā godam jāpilda, nevis tagad te rakstiet citēju:, , vai Jūs spējat 24 stundas produktīvi nostrādāt bez ēšanas'' Ja Jūs izvēlējāties tādu darbu, tad jums būtu vienalga, cik stundas bez ēšanas jūs nostrādātu. Tad vismaz uz to momentu, runājot par uzņemšanas nodaļu, savācieties un laipni (attieksme) izturieties pret pacientu un piederīgajiem. Šajā gadījumā nav minēts taisnās zarnas izmeklējums. Un ja arī tāds būtu bijis, tad gan jau pacients būtu izteicis savu viedokli. Kāpēc tad piederīgajiem vai pacientam netika parādīta aizpildītā kartīte? Kā tas var būt? Vai paciente daudz mazs zina, kas tur bija rakstīts? Kāpēc Jūs, cienījamie mediķi sevi mēģiniet par katru cenu attaisnot? Un to, ka raksta autors minējis arī Jūsu golda kolēģus, par to jūs gan nekomentējiet! Es vēl varētu nosaukt veselu rindu no Madonas slimnīcas personāla, kuriem būtu jāpiešķir zelta medaļas par viņu darbu. Bet par šo uzņemšanas nodaļas dežūrmaiņu ir daudz kas dzirdēts. Un galvenais, visu laiku nākas uzdurties uz šīs maiņas. Nevajag liekuļot, cienījamie mediķi, bet gan paskatīties uz sevis no sava lauciņa puses!
Jaaaaa...:))) nu tad ar kādām tiesībām ārsts var pacientiem aizrādīt par lieko svaru...
Sanāk tā, ka kartītē "Jūs" varat rakstīt visu, kas ienāk prātā un tad jau galus nekad nesadzīs...
Par taisno zarnu neiet runa...
Un prieks, šo maiņu redzēt portālā, kuru kā redzams apmeklē darba laikā...:)
Diemžēl ģimenes ārstus nebija iespēja sākumā izvēlēties un tagad tie "Gudrie" ir pārslogoti ar darbu!!! Bet mēs atradīsim iespēju tikt citur..:)
Žēl, ka tie citi cilvēciņi, veci un jauni, kas varbūt tik daudz tam visam nepievērš uzmanību, tiks dzīti kapā, kā tādas naglas sienā.:(
Dace, tie "nabaga" ārsti nemaz tik maz nesaņem, lai tagad ūtu tik pārguruši un nikni. Kā te citās tēmās sprēgā - nepatīk - nestrādā, ej prom, bet biedēt vai ignorēt slimus cilvēkus nedrīkst.
Māra, slimnīca nav tā vieta, kur tagad jāskaidro attiecības par to kurš savulaik nav iemācījies latviešu valodu. Kas tagad - jāļauj nomirt?
Autoram - interesanti, ko nozīmē aizrādījumi par svaru? (no sērijas "paklau tu, resnā govs"?) un kāpēc tādi būtu jādara ārstam? Nu tad tiešām laipnu attieksmi negaidiet - nez vai Jūs smaidītu, ja jūs sāktu apsaukāt.
īsāk sakot - iespējams, ka pacienti ir uzvedušies nelāgi, bet arī mediķus nekas neattaisno. Esmu redzējusi, kad gulēju slimnīcā, kā mediķi izprovocē pacientus uz rupjībām ar savu rīcību un attieksmi.
Lasīju šo visu un sāku pārdomāt - salīdzināt savu profesiju ar mediķu profesiju. Esmu pedagogs. Strādāju vispārizglītojošā skolā ar dažāda vecuma bērniem(skolēniem), respektīvi, no 1.-12.klasei. Šajā momentā gribētos mazliet salīdzināt, varbūt to nevar nosaukt par salīdzinājumu, bet tomēr...
1.Cik zinu, mediķi strādā maiņu darbu(daudzi). Strādā diennakti un varbūt divas atpūšās, varbūt arī vienu diennakti atpūšās. Nezinu.
2. Pacienti, slimnieki, cietušie! Kas tie tādi? Tos var salīdzināt ar maziem bērniem. Kāpēc? Var! Vai Jūs zināt, cienījamie mediķi, ka pacients, kuram nepieciešama medicīniskā palīdzībi ir pielīdzināms bērnam. Tās ir bailes, tās ir bažas, tā ir neziņa... Slimnieks taču nezina Jūsu ikdienas ritmu ārstniecības iestādē. Un slimnieks, tā pat kā skolēns, nekad nebūs vainīgs par to, ka viņš ir nedrošs. Tas nu tā...
3. Mediķu algas? Negulētās naktis? 24 stundas bez ēšanas? Ko Jūs, mīļie mediķi čīkstiet? Netaisnīgi...
Kā viens gudrs cilvēks ir izteicies, , Par ko būtu jāpalielina algas skolotājiem? Viņi taču neko nav darījuši, lai tās palielinātu'' Es piekrītu šai domai. Tiešām - kāpēc? Skolotājam jābūt uz kājām ne tikai 24 stundas diennaktī, bet katru dienu 12 stundas diennaktī. Un nevarēs viss aiziet uz darbu un uzrēkt kādam bērņukam, pazemot utt. Visas 9-12 mācību stundas ir godam jānostrādā no zvana līdz zvanam un pēc stundām jādodas vadīt pulciņi, vēlāk jālabo burtnīcas, un vēl pēc tam, jāpaspēj pavadīt laiks ar ģimenes atvasēm. Un tā - dienu no dienas. Vai jūsu laiks, mediķi, ir godam aizpildīts lieku reizi papļāpājot ar kādu tantiņu, vai jebkuru pacientu. (nesaku neko - ir mediķi, kas runā)
Cienījamie mediķi! Piekrītu, algas ir mazas abās jomās, bet ja mēs būsim uz, , Jūs'' pret mūsu profesijām, tad tās mums ar steigu ir jāmaina, vai arī jāiet strādāt pie gotiņām, kurām arī vajadzīgs mīļš saimnieka atbalsts.
Ar šo te visu es gribētu teikt Jums, cienījamie mediķi, ka Jūs savu darbu nemīlat! Un nevar slimnīcā lamāt nevienu pacientu, nevar aizrādīt, vajag uzklausīt un netēlot, cik mēs te esam laipni. Un vēl - es domāju, ka raksta Autors tā pat vien nerakstītu. Acīm redzot, pacientam tajā momentā sāpēja sirsniņa un mājās braucot varbūt tika nolieta ne viena vien asara. Kāpēc? Tāpēc, ka Jūs nemācējāt atraisīt pacientu un likt viņam uzticēties Jums!
Es pirms kāda laika redzēju šokējošu skatu šajā slimnīcā. Viena virtuves darbiniece bija tādā pālī, ka gaitenī nokrita un nevarēja piecelties. Reputācijs šai slimnīcai ir ļoti slikta.
Nu ko var dirst, Ta ir labaka slimnica kadu zinu! Paldies labajiem dakteriem un smukam masinam, bez jusu palidzibas nez ka butu ja butu vispar.
reputācija slikta?kam slikta?personīgi jums?tā virtuves darbiniece jūs ārstē un aprūpē?Hmmmm...ta labāk dodaties uz preztižo Gulbenes slimnīcu...tur pat maksāt par ārstešanos nevajadzēs...morgā nonāksat ar vai bez virtuves darbinieces aprūpes...
Cepuri nost Madonas slimnicas personalam!!! Esmu 100% apmierinats ar so iestadi, skaistas telpas un atsaucigi arsti un masinas, ta jau nu tiesam ir - kad tu pret citiem, ta citi pret tevim!;)
Man nav ļoti daudz pieredzes ar šo slimnīcu (paldies ..., ka vairs nav bijusi nepieciešamība tur veseļoties, kaut pirms gadiem pagulēju 1 nedēļu - nu tā, so, so ar to attieksmi), bet pēdējo nedēļu pieredze ar radinieces atrašanos tur nav īsti patīkama. Nedēļu augsta temperatūra (38-39 ar kapeikām), dažādas kaites, bet īstas un skaidras sapratnes par situāciju nav ne pacientam, bet radiniekiem. Kur nu vēl par to, kā no situācijas tikt laukā. Galvenokārt teksts ir 'paguli, paskatīsimies', kaut ko par galvu, holesterīnu, alerģiju utt. (visas kaites uzreiz). Diemžēl radiniecei, guļot slimnīcā, beidzās apdrošināšana, jauna vēl laiciņu nav iespējama, viņa gados jau sen pāri briedumam... Kad svētdienā, slimnieci apciemojot, prasām māsiņai, kas par zālēm tiek viņai ik dienu pielietotas (viņa gan pieslēdz tos šķidrumus vēnām, gan kontrolē to līmeni), viņa atbild, lai prasām ārstam (kurš, protams, tikai darba dienās ir uz vietas), viņa neko nezin, lai nākam pirmdien. Hm, laikam viņa bija tikpat gudra cik mēs, nespeciālisti, ja tik nevaļīgi varēja 'neko nepateikt'. Un līdz šim netiekam skaidrībā, kas īsti kaiš un kas jādara, lai radiniece vismaz puslīdz normāli justos. Labprāt viņu atrādītu Rīgas ārstiem, bet ... pagaidām nesekmīgi (cīnos ar vietējo radinieku un pašas slimnieces neizlēmību). Nebūtu nekas pretī atstāt turpat, ja vien radiniece kādā asarainā brīdi neteiktu 'nevaru atļauties labākus ārstus', kā arī katra diena tagad nemaksātu 12 Ls (no viņas pensijas!). Hojaidī, kauns atstāt slimnieci nepārliecinošu (tieši tāds ir mans apzīmējums, kaut gribētos arī ko 'smagāku' pateikt, vien nav visas info, tāpēc atturos) ārstu varā!!! Kauns, jo varu un gribu apmaksāt Rīgas vizītes, bet ... lauku un citas paaudzes cilvēki diemžēl nemīl sevi tik daudz, kā šī brīža jaunieši. Diemžēl. Uzticas tiem, kas ir turpat. Un raud, jo ir slimi, bet uz labo pusi neiet.
Lūdzu uztvert šo komentu vairāk kā atsauksmi, ne konkrētu cilvēku nomelnošanu. Jo ar ārstu runājusi neesmu, tik mēģinājusi izdabūt konkrētu info no slimnieces un radiniekiem, bet viņi ... pa tukšo.
Bet nereizi nekas lads nenotika diemnzēl.
1). Kad salauzu roku man nepareizi ielika vietā kaulu un Rīgā nācās operēt.
2). Vedu reiz draudzeni uz slimnīcu jo viņa dabūja saules dūrienu nu protams viņu gaidīja šprice:) Māsiņa pālī ārprāts kā viņa ar vēzienu to šprici iedūra draudzenei es biju šokā!!! Labi ka draudzene vel palika nekustīga neskaitot to ka asaras tecēja. Adata tika iedurta nepareizi. Un kopš tā laika vinjai skarts nervs un bedriite diezgan liela palikusi.
3). Paziņa salauza plecu: Uzlika viņai svaru uz pleca diezgan pasmagu. Beigu beigās nācās braukt ur rīgu labot jo plecs pēc Madonas slimnīcas bija galīgi šķībs.
nu tie nav vienīgie varianti bet par pārējiem 2 vingārši negribas pat stāstīt.
Tākā dimžēl es neko labu nēsmu redzējusi.
Esmu ļoti pateicīga Madonas slimnīcai.Viss lielāko paldies izsaku neiroloģijas nodaļas māsiņam.No visas sids pateicamies un cepuri nost dr.Āzenai.To saka gan mani draugi un radinieki.Mēs lepojamies ka Madonas slimnīcā stradā gudra un sirsnīga ārste.Madonas slimnīca ir tā vieta kur es atguvu veselību, jo Rīgas slimnica Galezers visu bij samaitājusi līdz tādai pakāpei ka nenomiru...Madonas slimnīcai vēlam, lai nepadodas pašreizējā situācijā...Mēs esam ar jums.
tev, negatīvais, vaimanājošais raksta autor vispār neko nevajadzētu teikt par attieksmi. tie ir ārsti (nevis tavu mīksto fantāziju iedomu augļi), kas glābj cilvēku dzīvības, riskējot ar saviem nerviem, ziedojot savu laiku un pūles - un ne par attiecīgu atalgojumu. tu zini vispār gādas tagad ārstiem ir algas? ja tu esi STULBS cilvēks ar vājiem nerviem, ej pie psihologa, ārstē smadzenes.
personīgi es nesen pabiju Madonas slimnīcā ar samaņas zudumu kritiena rezultātā un smadzeņu satricinājumu. un man nav nekādu sūdzību. paturēja mani sutku, un gribēja turēt vēl, lai atlabstu uz vietas. prasījos prom, jo uzstāju ka gribēju turpināt ārstēties mājās. visu sarunājām, papīrus man atsūtīja uz mājām. uzņemšana bija profesionāli augstā līmenī, māsiņas kompotentas, gudras un rezultātā varu teikt ka slimnīcā cilvēki tur ir īstajā vietā. un tiem sūdzētājiem, kretīniem novēlu ātrāk nosprāgt savos sūdos, jo jums nekad nebūs labi - jēra dvēseles nolādētās.
Jautājums dažiem komentētājiem... Kopš kura laika algas lielums nosaka to, vai cilvēks ir noguris, nikns utt??!!
Arī es esmu saskārusies ar ne visai labu attieskmi no šīs slimnīcas personāla, bet nevaru nevienu publiski nosodīt.
Vai patiešām atalgojums ir vienīgais, kas visus interesē??! Man, piemēram, svarīgāk par visu ir garīgais stāvoklis, ko gūstu veicot savu darbu. Saņemu atbilstoši krīzes apstākļiem - minimālo un tāpēc jau attieksme pret klientiem nemainās...
zinot Madonas slimnicu, pati esmu saskarusies, un zinu kadi cilveki tur strada, rakstitais ir patiesiba...tagad krizes laika domaju ka stradat gribetaju ir daudz...jaiet pie vadibas lai atlaiz...un panem vieta normalus civekus!