Bērnu Klīniskā Universitātes Slimnīca - Drausmīga attieksme

Ar ātro palīdzību atbraucām uz BKUS. Bērnam vemšana un caureja. Nogaidījām aptuveni 50 minūtes dzīvajā rindā. Bērns viss novēmies, sakakājies, saraudājies un nostresojies. Ieejot ārsta kabinetā un izsakot to, ka šis nav normāli man tika atcirsts, ka jau sen varējāt aiziet uz pārtinamo istabu un savest bērnu kārtībā. bērnu lika noģērbt ar varu neskatoties uz to, ka bērns jau tā bija pārstresojies. Saprotot, ka no tā nebūs lielas jēgas, lika nomierināties un ienākt atkal. Viss kārtībā, paklausijās, lika izvelēties palikt stacionārā līdz vakaram vai doties mājās, parcik bija teikts, ka izpilinās un laidīs mājās, piekritu uz stacionāru. Veicot pārbaudes ieteica palikt pa nakti, jau samierinājos, ka gultā platumā 1 m būs jāguļ divatā. Sistēma ilga no 17:00 un bērnam ap 23:00 palika dikti grūti un velējās sistemu atvienot. Bērns atkal asarās līdz histērijai, taču galu galā 00:00 izdevās nomierināt. 1:30 naktī ierodas ārsts un paziņo , ka ir vai nu jādodas mājās vai uz nodaļu lielā pacientu pieplūduma dēļ. Sakiet lūdzu cik normāli nakts vidu ko šàdu paziņot, pietam, skatoties uz to, cik bērnam jau pa dienu ir bijis stresa un pārdzīvojumu? Ar to viss nebeidzās. Galu galā nosūtīja uz nodaļu un es 2:00 ar savu slimo bērnu uz rokām un visām mantām nesos uz tālāko ēku -16 grādu salā. Saprotu un varu iejusties jebkurā situācijā, bet nu piedodiet atvainojiet šis jau ir par daudz. Ja manam bērnam situācija nebūtu tik kritiska, es jau no pirmās minūtes bûtu pagriezusies un aizgājusi prom, bet šim visam bija jāiziet cauri ne tikai man , bet arī manam bērnam un ticiet man, šis neatstās neko bez sekām!