Tele2 - Slikta darba pieredze

Šis būs garš stāsts. Pieteicos pie Tele2 darbā apkalpošanas filiālē, apmācības un pats darba princips bija super. Radās problēmas, kad sāku saprast, ka centra vadītāja nemitīgi izgrūž stipru negatīvismu un pārsvarā runā par savām personīgajām problēmām, kas lika novirzīties no apmācību procesa. Bieži izlikās par apmierinātu ar manu darbu, bet ar laiku no kolēģes uzzināju, ka vadītāja paužot šaubas par mani un nemaz nevēlējās mani apmācīt no sākta gala. Tad rodas jautājums - kāpēc tad cilvēks strādā par vadītāju? Tajā laika posmā diemžēl man bija smags veselības periods, saslimu ar stiprām kakla sāpēm, pilnībā aizsmakušu kaklu. Kad gāju pie ārsta atvērt slimības lapu , pēc atgriešanās jau atkal, no kolēģes uzzināju, ka vadītāja ir šaubījusies par manu prombūtni un teikusi, ka “darbā kakls neizklausījās tik traki un nesaprot, kādēļ ņēmu slimības lapu.” Šis viss bērnišķīgais stils runājot jaunam darbiniekam aiz muguras ir vienkārši pretīgs. Tas uzdzina vēl lielāku stresu. Pēc pāris mēnešiem es jau jutos izdegusi un ļoti nervoza, bija liela trauksme ejot uz darbu, jo zināju, ka patiesībā vadītāja nav cilvēks, pie kā var vērsties ar kādu problēmu un tas lika visu nospiest sevī. Šķita, ka katru reizi, kad jautāju par darba procesu, cilvēks kļūst aizkaitināts par to, ka jautāju “par daudz”. Par savu kolēģi, ar kuru man izveidojās ļoti labs kontakts, vadītāja izrunājās tā pat: “Strādā tik ilgi - to vēl tāpat nesaprot” vienreiz atļāvās man atzīties: “Es dažreiz viņai speciāli neceļu klausuli, jo bieži zvana man par sīkumiem”, kaut gan pati vienmēr mums piekodināja, lai vienmēr zvanam un jautājam, ja rodas šaubas. Pēc pāris mēnešiem mana nervusistēma bija ļoti novājināta, mājās jutos ļoti slikti un paģību, pati nebiju izpratnē, kas ar mani notiek, jo tā notika pirmo reizi. Mani aizveda pie ārsta un atkārtoti atvēru slimības lapu, dabūju nosūtījumus uz dažādām pārbaudēm. Šis bija pēdējais piliens. Pēc ārsta vizītes, vadītājai zinot, kas ar mani ir atgadījies, rakstīja daudz dažādus jautājumus par to, kāpēc mani aizsūtīja uz tāda veida pārbaudi, jo viņai liekoties, ka jāveic būtu cita pārbaude, pieminēja, ka dīvains ārsta lēmums u.t.t. Sajūta bija tāda, ka man vienkārši netic, kas visu situāciju saasināja. Par šo izlēmu padalīties ar kolēģi, jo viņa bija vienīgais atbalsts, kas man bija darbā un viņa spēja mani saprast. No viņas uzzināju, ka viņai ir bijusi līdzīga situācija, ka esot uz slimības lapas ziemā, iepriekšējā gadā viņai vadītāja izprašņājusi par zālēm, ko ārsts ir izrakstījis un teikusi, ka tās šķiet par nepiemērotām. Normāli?
Pilnīgs absurds un biju ļoti vīlusies. Izlēmu aiziet prom, jo vairs nevarēju izturēt apstākļus un gan jutu, gan redzēju, ka mans veselības stāvoklis pasliktinās. Kad to paziņoju vadītājai, jautāju, vai ir iespēja izbeigt darba attiecības pēc iespējas ātrāk uz ko man atbildēja: “Tas īsti nav smuki, mēs tev nācām pretī ieliekot papildus divas brīvdienas. Es eju atvaļinājumā un ja tu iesi prom, man būs jāstrādā.” Paldies - brīvdienas, kuras es oficiāli sarunāju norakstīt uz savām atvaļinājuma dienām, par ko nebija nekādu pretenziju tajā brīdī. Tele2, kāpēc jūs nevarat norīkot savus darbiniekus tā, lai cilvēks var atļauties aiziet atvaļinājumā, kurā nebija gājis jau, cik atceros, vairāk par pus gadu? Protams, es piekritu nostrādāt vēl nedēļu, jo iejutos vadītājas ādā un nevēlējos vēl papildus problemātiskas situācijas.
Te nu pienāca mana pēdējā darba diena. Man bija jāpiedalās apkalpošanas centra inventūrā, kur bija jāsagaida citas filiāles vadītājs, kurš nokavēja 30 minūtes. Viņa kavēšanās dēļ mana darba diena ievilkās, jo viņam konkrētā laikā bija jādodas atpakaļ uz savu filiāli. Tā rezultātā pabeidzu darbu nevis 10:00, bet apmēram 12:10. Uzreiz pēc beigšanas uzrakstīju e-pastu savam reģionālajam vadītājam par to, ka darba diena ieilga un jautāju, vai varēs pielikt klāt stundas pie šīs dienas uz ko es saņēmu atbildi - “Atvaino, tavu grafiku jau nosūtīju grāmatvedei un vairs neko nevaru izdarīt.” Vai tiešām neko nevar izdarīt, vai jums vienkārši ir slinkums ņemties ar papildus stundu pārrēķināšanu, jo darbinieks jau tāpat iet prom no darba? Protams, es ar grāmatvežu darbu nēesmu saskārusies, bet es neticu, ka šādā situācijā “neko vairs nevar izdarīt”, ja cilvēks faktiski ir nostrādājis ilgāk it īpaši, ja tas ir jūsu vadītāju nepunktualitātes dēļ. Uz valsts darba inspekciju nevērsos tikai un vienīgi sava miera pasargāšanas dēļ.
Pēc šī visa piedzīvojuma es biju ļoti vīlusies, dusmīga, bezspēcīga un pazemota. Super iespaids bija atnākot, pretīgi atcerēties aizejot.
Tele2, lūdzu sakārtojiet savu darba kārtību un savus vadītājus. Nav ok, kad tavs mentors sūdzās par tevi citam kolēģim, tev smaida sejā un tāpat dara ar citiem kolēģiem, uzskata, ka esi nekompetents veselības stāvokļa dēļ un neciena to, ka jauns darbinieks bez pieredzes ir gatavs mēģināt, uzzināt. Savā pārbaudes laikā man nekad nebija problēmu ar klientiem, atsauksmes par mani atstāja labas un vienmēr centos būt laipna, atsaucīga. Esmu pārliecināta, ka visi pie jums tādi nestrādā, bet šī bija viena no vissliktākajām darba pieredzēm, kas man ir bijusi.