Skalbes Krīzes centrs - Briesmīgākā darba intervija
Tātad notikumi hronoloģiskā secībā. Pieteicos brīvprātīgā darbam krīzes centrā "skalbes". Saņēmu zvanu un ar lielāko prieku apstiprināju savu ierašanos uz darba interviju. Intervijas laikā saņēmu nekompetentu attieksmi no skalbes darbinieka puses. Iespējams šis darbinieks bija sliktā garastāvoklī, iespējams no gultas izkāpis ar kreiso kāju. Es tiešām nezinu kādi bija iemesli, taču tie nekādi neattaisno šī ielikteņa*, nekaunīgo, vulgāro valodas pielietojumu, apšaubot manu ticību un uzskatus. Tāpat intervijas laikā saņēmu liekus, personiskus jautājumus, kuri nekādā veidā nav saistīti ar šo konkrēto amatu. Šī bija vissliktākā un neprofesionālākā darba intervija uz kādu jebkad esmu bijis. Es pat nevēlos iedomāties kādu attieksmi saņem krīzes centra darbinieki ikdienā!
Un nepāprotiet, jo es neesmu kārtējais saniknotais pilsonis. Es šeit nekad nestrādātu!
*par ielikteni var nosaukt tieši tādu cilvēku, kurš vienpersoniski ir izvēlēts konkrētajam amatam.
P. S šim darbiniekam klēpī gulēja apple datoriņš savienojumā ar visjaunāko iPhone viedtālruni - tie ir vairāki tūkstoši eiro. Un šeit stop! Krīzes centrs taču ir valsts iestāde, kuras primārais mērķis ir palīdzēt grūtības nonākušajiem. Pareizi? Klau, kā būtu, ja šo "lietderīgi" iztērēto, visticamākais valsts naudiņu, tomēr novirzītu nevis uz luksusa klases gadžetiem, bet gan priekš jaunas personāla daļas atlases? Šīs dārgās, bezjēdzīgās 'rotaļlietas' liek aizdomāties par centra skalbes patiesajiem nolūkiem.
Rezumē - skumji.
Komentāri (8)
Labprāt dzirdētu piemērus vulgārismiem un neadekvātajiem jautājumiem..
Aizej uz interviju un izbaudi klātienē - garantēju neaizmirstamas atmiņas. :D
Domāju, ka strādājot krīzes centrā, nevar uzspiest citiem savu ticību, tādēļ darbinieki arī vispirms kārtīgi pārbauda, vai potenciālais darbinieks nav reliģisks fanātiķis.
Es pat ne tuvu neesmu reliģisks fanātiķis. Uzreiz jāuzdod retorisks jautājums. Vai darba devējam ir tiesības nosaukt organizāciju, kurā esmu iesaistīts par "kaktu kantori"? Vai to nevajadzētu paturēt pie sevis intervijas laikā?
Strādājot krīzes centrā nevar daudz ko. Piemēram, būt histērisks, atcirst zvanītrājam un pēc tam nolemt, ka viņš ir nepersona, aer kuru vispār nerunās. Cenzoru banda!
Nu darba vadītājs domā, ka viņš to var. Savukārt jūsz varatb justies kā mazs fašistiņš, atcirrst cilvēkam, kurš zvana, padarīt viņu par nepersonu, ar kuru sarunas nenotikm vienkārši tāpēc, ka viņa teiuktais nepatika tādam pasaules valdniekam, kāds neapšsubšmi esat6 jūs!
Paldies,godīgam cilvěkam,kurś raksta no sirds...ticu,ka voss ir taisnība.
Savukārt mani pārsteidz tas, ka "brīvprātīgie" jūtas pie saviem telefoniem kā mazi ķeizariņi, tikko kaut kas nepatīk, sāk uzbrukt zvanītājiem, šķiro viņus "pēc deguniem" - šim mēs atbildēsim, bet tam nē.Kaut ko ne tādu vienam pateiksi - būsi nepersona, ar kuru nerunā vispār.Tāds "centrs" tādā izpildījumā nevis novērš spriedzi, bet pats to rada. Un tagad, pašieceltie cenzoriņi, pamēginiet cenzēt šī komentāra saturu! Neizdodas? Pasaules valdnieki jūs tomēr neesat!