Telemarket - Slikta attieksme

Drausmīgs kantoris!

Ik pa laikam redzēju šo vakanci, tā bieži parādījās, tāpēc izdomāju aiziet.

Aizgāju, viss okei. Nostrādāju pāris dienas, un pēkšņi bērns bērnudārzā saslima. Protams, man bija jāiet pakaļ bērnam. Mani palaida, viss kārtībā. Pateicu, ka bērns ir slims un ņemšu B lapu kā pierādījumu, ka tiešām ir slims.

Sēžu mājās ar bērnu, un man sāk zvanīt vadītāja un traucēt ar jautājumiem, kur ir lapa un kāpēc to nesūtu. Es jautāju: „Ko? Lapa taču darba devējam aiziet automātiski!” Man sāk prasīt pierādīt pretējo, turklāt ļoti nepatīkamā tonī. „Atnes man lapas kopiju!” Nopietni? Es mājās sēžu ar slimu bērnu, bet man vēl jāskraida apkārt? Labi, nosūtīju uz e-pastu.

Paiet pāris dienas, un man sāk zvanīt un jautāt, kas notiek un kad būšu darbā. Tas ir normāli?

Bērns slimo traki. Es saprotu, ka negribu viņiem rādīt sliktu piemēru, atstājot slimu bērnu novārtā un vēl pati stresojot par darbu. Uzrakstu atlūgumu, nosūtu to uz e-pastu, viss kārtībā. Naudu izmaksāja tajā pašā dienā.

Paiet vairāk nekā pusgads. Atkal redzu viņu vakances — visu laiku meklē darbiniekus. Man tagad ir auklīte, bērns ir paaudzies un pieradis pie bērnudārza, vairs tik bieži neslimo. Arī darba grafiks man ir ļoti piemērots.

Izdomāju: labi, piezvanīšu! Jautāju, vai mani atceras. Man atbild: „Labāk nebūtu atcerējusies! Tā tu, kas pazuda ar galiem?”

Nopietni? „Ar galiem”? Un kurš jums ir devis tiesības tā runāt ar mani — tik pretīgi un vienaldzīgi?

Labi, noriju aizvainojumu un saku, ka man bija slims bērns un tā vienkārši sanāca.

Tad mani sāk audzināt, ka man jāzina savas darba normas, ētika un tā tālāk.

Es jautāju: „Vai es varu pie jums strādāt?”

Viņa atbild: „Visas vakances ir pilnas, es jūsu numuru atstāšu.”

Labi, okei. Nākamajā dienā redzu, ka viņi atkal meklē darbiniekus.

Nopietni? Tā jums vajag darbiniekus?

Es pat nebrīnos, ka pie jums nav, kas strādā, ja ir šāda attieksme.

Jā, protams, no manas puses sanāca nesmuki, bet man bija bērns, un tas ir jāsaprot! Kur palikusi cilvēcīga attieksme? Ja jau jūsu kantoris par bērna piedzimšanu dāvina 500 €, tad kur paliek šī sapratne par to, kas ir bērns un ko nozīmē bērnudārzs?

Varēja taču smuki un pieklājīgi pateikt, ka diemžēl pēc iepriekšējās pieredzes neizdosies izveidot darba attiecības. Un viss!

Man ir bijusi līdzīga situācija arī pirms kāda laika, taču tur es vēl pat nebiju sākusi strādāt. Dzīvē atkal tā sagadījās, ka man nācās atteikties no darba. Taču tur vadītāja man pateica: „Nav ko uztraukties, viss notiek tā, kā tam jānotiek.”

Tā ir normāla, saprotoša cilvēka attieksme! Ar tādu cilvēku vienmēr būs prieks strādāt.

Tad nu rodas jautājums — kāds cilvēks un kāda vadītāja tu esi patiesībā? Vai tiešām laba, vai arī tikai tēlo labo?

Nu, mana pieredze nav laba. Neiesaku iet strādāt tieši šajā pilsētā.