Sveiki! Man te tads jautajums vai kads gadijuma nezin varbut pat ir bijis gailezera bernu neirologijas nodalag? Vai tur labi arste un vai var izarstet trauksmes sajutu? Man 16gadi. Busu loti pateiciga par atbildem!
vispirms jāgriežas pie sava gimenes ārsta, lai nozīme analīzes, varbūt trauksmes iemesls nav pat veģetatīva nervu sistēma vai kas cits pietiekoši nopietns, bet gan piem. vairogdziedzeris vai kādu citu hormonu izmaiņas...
Trauksmi var nonemt tikai ar nervu zalem.Var sakt ar vieglu kaut ko ja nepalidz tad jaiet pie gimenes arsta kas mana gadijuma nepalidz ilgam laikam.Varu ieteikt braukt uz Jelgavu pie psihiatra .dakters Virzbickis.var braukt uz gintermuizu tur ir leti.Un uzvaras iela par maksu.Es nezinu kada cena isti ir.Kaut kur 15ls tur neviens neuzinas ka Jus esat griezusies.
es iesaku nevilcinaties ,jo pec tam var but trakak,ka depresija.un c. Butu labi ka Jus tiktu gala pati ar iedvesmu,jo pie zalem pierod.Es vareju izturet kadi 3 gadi neejot pie daktera,bet mans organisms visu ko izdoma ,lai man butu tur jaatgriezas.Nu jau dzeru sis zales veselu gadu.ir izjaukta vielmaina.Biju 60kg tagad 82kg.Man ari sakuma bija tikai trauksme.Padzeru 3.menesi ,un metu nost.tagad bija savadak.Pamazam nem nost.Nav ko baidities.Tvaika iela es neietu .Es labak aizbrauktu uz Jelgavu.Veselojaties.
Dēlam 20 gadi.No 15 gadiem slimo,ir diagnoze,kas nav pārlieku iepriecinoša.Arī ilgstoša trauksme ,kas ar laiku pāriet agresijā,mums nav sveša.Jelgavā neesam bijuši,bet Tvaika iela nav tā patīkamākā vieta.Dēls regulāri lieto medikamentus.Pie medikamentiem pierod,tie ir pēc laika jāmaina.Ja ir diagnoze psihiatrijā ,tad gribu teikt,ka tas ir smagi gan slimniekam,gan ģimenei.Dzīvojam kā uz vulkāna.Var būt kāds var un grib padalīties pieredzē.Gribas zināt,kā citās ģimenēs tiek ar to galā.Man iet pasmagi.Bieži esmu pati uz izmisuma robežas,jo neizdodas no tā visa norobežoties.Esmu izložņājusi internetu,meklējot kādu pieredzi,bet uzduros sausiem aprakstiem par slimības gaitu.Slimnieku tuvinieki negrib par šo jautājumu runāt.Esmu bijusi arī atbalsta grupā,bet jutos pārlieku smagi.Man šī problēma uzdzen emocijas.Neprotu norobežoties.Jau iepriekš saku paldies visiem labiem ļaudīm.
Sīkdatnes mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas, lai darbu tajā padarītu draudzīgāku un efektīvāku lietotājiem. Lai nodrošinātu visu vietnes funkciju darbību, lūdzu noklikšķiniet uz „Pieņemt Sīkdatnes”. Plašākai informācijai iepazīstaties ar mūsu Sīkdatņu lietošanas noteikumiem un ar mūsu Personas datu apstrādes noteikumiem.
Atbildes (4)
Labi ārstē tvaika ielā jeb trakomājā. man ar tāds mēsls bij, trakomājā izārstēja un taga nau vairāk tāda padarīšana!
vispirms jāgriežas pie sava gimenes ārsta, lai nozīme analīzes, varbūt trauksmes iemesls nav pat veģetatīva nervu sistēma vai kas cits pietiekoši nopietns, bet gan piem. vairogdziedzeris vai kādu citu hormonu izmaiņas...
Trauksmi var nonemt tikai ar nervu zalem.Var sakt ar vieglu kaut ko ja nepalidz tad jaiet pie gimenes arsta kas mana gadijuma nepalidz ilgam laikam.Varu ieteikt braukt uz Jelgavu pie psihiatra .dakters Virzbickis.var braukt uz gintermuizu tur ir leti.Un uzvaras iela par maksu.Es nezinu kada cena isti ir.Kaut kur 15ls tur neviens neuzinas ka Jus esat griezusies.
es iesaku nevilcinaties ,jo pec tam var but trakak,ka depresija.un c. Butu labi ka Jus tiktu gala pati ar iedvesmu,jo pie zalem pierod.Es vareju izturet kadi 3 gadi neejot pie daktera,bet mans organisms visu ko izdoma ,lai man butu tur jaatgriezas.Nu jau dzeru sis zales veselu gadu.ir izjaukta vielmaina.Biju 60kg tagad 82kg.Man ari sakuma bija tikai trauksme.Padzeru 3.menesi ,un metu nost.tagad bija savadak.Pamazam nem nost.Nav ko baidities.Tvaika iela es neietu .Es labak aizbrauktu uz Jelgavu.Veselojaties.
Dēlam 20 gadi.No 15 gadiem slimo,ir diagnoze,kas nav pārlieku iepriecinoša.Arī ilgstoša trauksme ,kas ar laiku pāriet agresijā,mums nav sveša.Jelgavā neesam bijuši,bet Tvaika iela nav tā patīkamākā vieta.Dēls regulāri lieto medikamentus.Pie medikamentiem pierod,tie ir pēc laika jāmaina.Ja ir diagnoze psihiatrijā ,tad gribu teikt,ka tas ir smagi gan slimniekam,gan ģimenei.Dzīvojam kā uz vulkāna.Var būt kāds var un grib padalīties pieredzē.Gribas zināt,kā citās ģimenēs tiek ar to galā.Man iet pasmagi.Bieži esmu pati uz izmisuma robežas,jo neizdodas no tā visa norobežoties.Esmu izložņājusi internetu,meklējot kādu pieredzi,bet uzduros sausiem aprakstiem par slimības gaitu.Slimnieku tuvinieki negrib par šo jautājumu runāt.Esmu bijusi arī atbalsta grupā,bet jutos pārlieku smagi.Man šī problēma uzdzen emocijas.Neprotu norobežoties.Jau iepriekš saku paldies visiem labiem ļaudīm.