Liepājas Reģionālā Slimnīca - Briesmīga attieksme

Ieradāmies slimnīcā ar sūdzībām par bērna pašsajūtu. Tikām ievietotas bērnu nodaļā un tās dienas strādājošās māsiņas, dakteres un viss pārējais dežūrējošais kolektīvs bija ļoti jaukas, profesionālas, paldies viņām par to, ko dara. Nākamajā dienā no rīta devāmies uz pārbaudēm, un pēc tam mūs ieradās apskatīt pediatre I. Auptmane. Runas veids un tonis jau no paša sākuma nebija patīkams, bet mazums bijusi grūta diena, vai daudz darba un cilvēks uzvilkts, saguris vai kā savādāk. Apskates laikā nonācām līdz tam, kad bērnam jāapskata kakls, no uztraukuma bērns muti nevēra vaļā un I. Auptmane ļoti skaļā tonī draudēja, ka muti bērnam atvērs šā vai tā, pa labam vai pa sliktam, tad nu ar varu stūma bērnam špāteli starp zobiem un kad bērns ar bailēm acīm, resfeksā centās aizsargāties ar rokām, no pediatres puses vairākkārt tika saņemta skaļa pavēle aizvākt rokas. Šo visu redzot, biju šokā un pat nesapratu, kas notiek, vien lūdzu bērnam atvērt muti. Ko beigās arī izdarīja, bet pieņemu, ka baiļu vadīta.. Tad nāca pēcpārdzīvojuma histērija no bērna. Ejot ārā no palātas pediatre noteica, ka nekas nopietns te nav, bet dienu vēl paturēšot slimnīcā. Nesaistīti no diagnozes, izteica arī savas domas par bērna svaru. Pēc tam gan es, gan bērns bijām šoka stāvoklī, kādu laiku centos sagremot situāciju. Parunājot ar vīru, izlēmām ārstēšanu neturpināt, un tieši šīs dakteres attieksmes dēļ, nevēlējos viņu vairs laist ne tuvu savam bērnam. Kad informēju, par to, ka labprātīgi vēlētos pārtraukt bērna ārstēšanu un turpināt to mājās, no koridora dzirdēju "jauku attieksmi", pēc tam palātā ienāca I.Auptmane ar tekstu - Kas Jums par problēmu? Arī viņu informēju par lēmumu pārtraukt ārstēšanu. Raidot man pāris "apmierinātas" sejas izteiksmes, tikai teica, ka jāraksta iesniegums (ko jau zināju) un ka izrakstu negatavos, jo neesot tam laika.

Nekad neesmu apšaubījusi ārstu profesionalitāti, es neesmu ārsts, es nezinu, neesmu arī par tādu mācījusies un ļoti apbrīnoju cilvēkus, kuri tur strādā. Šo dienu laikā ikkatrs darbinieks, ar kuru sanāca tur sastapties biju jauks, profesionāls un savā vietā. Noliecu galvu jūsu priekšā.
Ko gan nevaru teikt par I. Auptmani, šādam cilvēkam nav vietas darbā ar bērniem, un šādu ārstu dēļ arī bērni vēlāk baidās no ārstiem, jo domā, ka visi ir tādi.