Smieklīgi! Bet , kā lai cilvēkam ieskaidro, ka dedzinot pērno zāli, viņš nodara lielu ļaunumu dabai!
Vajadzētu izvērst lielāku izglītojošo pasākumu piemēram TV, radio. internetā.
Kad saslimsiet ar ērču encefalītu vai ko citu neārstējamu, kad jums zālē piesūksies ērce, jūs domāsiet pavisam savādak. Bez tam no sadegušās zāles pelniem ir mēslojums augsnei.
Vispirms vajag laukus sakopt, tikai tad bļaustīties par kūlas dedzināšanu. Nepļautā zālē tiešām dzīvo miljons ērču, par to pārliecinājos pagājušajā pavasarī, kad sagribējās pamakšķerēt zivis pašvaldībai piederošā dīķī. Jau nokļūstot līdz dīķim pa drēbēm rāpoja desmitiem šo kukainīšu, un nācās griezties apkārt un lasīt nost, kamēr nav ielīdušas dziļāk un piesūkušās.Un es paliku bez zivīm.
Sauliite, tā ir lauku dzīves realitāte un tanī vietā zāle nav pļauta vismaz 30 gadus, kur nu vēl dedzināta. Tas ir īsts ērču perēklis! Reiz man personīgajā ābeļdārzā piesūcās ērce, kaut gan zāle tur tiek izpļauta vismaz 5 reizes gadā!
Kāds sakars ar ērcēm? Tad jau mežu arī dedzināsi, jo tur ir ērces?
Cik dedzinot zāli aiziet bojā kukaiņi un citi kustoņi!
Pašiem dedzinātājiem kaut ko pasvilināt un radīt mēslojumu, sasodīts!
Saule2012, ja cilvēku neuztrauc, ka uguns varētu kļūt nekontrolējama un nosvilināt paša māju, bērnus un Reksi, tad par mazajiem kukainīšiem, zaķīšiem, pelītēm, slieciņām utt. kas dzīvo zālē, viņš tiešām neaizdomāsies. Pagaidiet kādu laiciņu, tad redzēsiet Bez Tabu, ka Krūmiņu ģimenei ir nodegusi māja un vajag ziedot!
Tiem, kuri savu māju regulāri sakopj, parasti nav ko dedzināt. Ja kas pat pirmajos ulmaņlaikos ir bijusi šī pati problēma. Atceros, bērnībā lasīju ulmaņlaikos izdotu, autora neatceros, grāmatiņu, kura saucās "Kūlas dedzināšana"
Redz, ka atrodas daudzi, kuriem vieglāk liekas visu nodedzināt nekā sakopt! Katru pavasari ziņās TOP informācija ir par kūlas ugunsgrēkiem, tāpēc saku - gaidam.
Bet ja ir sistēmu pārvaldei piederoši grāvji ar 50 gados nepļautu zāli, vai pašvaldībai piederoši čūkslāji, ko ar tādiem darīt? Pat mazpilsētās kādreizējo mazdārziņu vietā aug divmetrīgas nezāles, kuras neviens vairs nepļauj. Atliek tikai vienam nomest izsmēķi, vai bērniem paķert līdzi sērkociņus, un tā būda rūc!
Arī tādi gadījumi nav reti...kad iet garām un netīšām vai speciāli aizsvilina. Acīm redzot, pašvaldības nav ieinteresētas sakopt savu apkārtni. Ko tad tur var izdarīt parasts mirstīgais? Vienīgi samaksāt! Bet kurš būs gatavs maksāt, ja visi uzskata, ka valsts tā jau sūc ārā no viņiem visu, ko var. Nebūtu jau slikti, ja paceltu šo jautājumu (par čuhņām un kūlas dedzināšanām), bet jēgas nebūs. Tāpat lauksaimnieks nodedzinās savu lauku, jo nebūs jāmaksā, lai kāds nopļauj vai nebūs jāpērk degviela, ja pašam ir tehnika un būs labāka raža, un viņam tas izmaksās lētāk, nekā pirkt kaut kādus mēslojumus un augsnes uzlabotājus.
Runājot par pilsētu čuhņām, arī tur to naudiņu labāk iztērē, lai sakoptu pilsētas centru, parkus utt. Viņi neuzskata, ka jākopj mežmalas un pļavas, kuras netiek izmantotas - priekškam lieki naudu tērēt. Tāds ir mans izskaidrojums.
Par to jau arī iet runa, bet kārtīgs lauksaimnieks vairs neliks uguni klāt, bet gan sakops savas platības. Vienīgi tiešās peļņas tīkotāji atstāj nemļautas ceļmalas un grāvjmalas, jo tur nenāk lielais piķis.
Sīkdatnes mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas, lai darbu tajā padarītu draudzīgāku un efektīvāku lietotājiem. Lai nodrošinātu visu vietnes funkciju darbību, lūdzu noklikšķiniet uz „Pieņemt Sīkdatnes”. Plašākai informācijai iepazīstaties ar mūsu Sīkdatņu lietošanas noteikumiem un ar mūsu Personas datu apstrādes noteikumiem.
Komentāri (27)
Nav smieklīgi, idioti vairojas arvien vairāk.
Kad saslimsiet ar ērču encefalītu vai ko citu neārstējamu, kad jums zālē piesūksies ērce, jūs domāsiet pavisam savādak. Bez tam no sadegušās zāles pelniem ir mēslojums augsnei.
Paldies par atbalstu, lai Jums saulaina šī diena!
Vispirms vajag laukus sakopt, tikai tad bļaustīties par kūlas dedzināšanu. Nepļautā zālē tiešām dzīvo miljons ērču, par to pārliecinājos pagājušajā pavasarī, kad sagribējās pamakšķerēt zivis pašvaldībai piederošā dīķī. Jau nokļūstot līdz dīķim pa drēbēm rāpoja desmitiem šo kukainīšu, un nācās griezties apkārt un lasīt nost, kamēr nav ielīdušas dziļāk un piesūkušās.Un es paliku bez zivīm.
Sauliite, tā ir lauku dzīves realitāte un tanī vietā zāle nav pļauta vismaz 30 gadus, kur nu vēl dedzināta. Tas ir īsts ērču perēklis! Reiz man personīgajā ābeļdārzā piesūcās ērce, kaut gan zāle tur tiek izpļauta vismaz 5 reizes gadā!
Es vainoju tikai un vienīgi ērces!
Kāds sakars ar ērcēm? Tad jau mežu arī dedzināsi, jo tur ir ērces?
Cik dedzinot zāli aiziet bojā kukaiņi un citi kustoņi!
Pašiem dedzinātājiem kaut ko pasvilināt un radīt mēslojumu, sasodīts!
Pilsētniekiem, kuriem kā cūkām maršruts ir tikai gulta-galds, no ērcēm nav jābaidās.
Ērces var piesūkties pat pilsētas parkā!
Labi, ka nav kā venēriskās slimības, kuras var noķert gultā!
Mums ar Maddalenu ir jau pa pilnam venērisko slimību tieši no gultas
Saule2012, ja cilvēku neuztrauc, ka uguns varētu kļūt nekontrolējama un nosvilināt paša māju, bērnus un Reksi, tad par mazajiem kukainīšiem, zaķīšiem, pelītēm, slieciņām utt. kas dzīvo zālē, viņš tiešām neaizdomāsies. Pagaidiet kādu laiciņu, tad redzēsiet Bez Tabu, ka Krūmiņu ģimenei ir nodegusi māja un vajag ziedot!
Aga, tu to raksti par sevi?
Nē, es to rakstu par tiem, kas dedzina kūlu un parauj līdzi māju.
Tiem, kuri savu māju regulāri sakopj, parasti nav ko dedzināt. Ja kas pat pirmajos ulmaņlaikos ir bijusi šī pati problēma. Atceros, bērnībā lasīju ulmaņlaikos izdotu, autora neatceros, grāmatiņu, kura saucās "Kūlas dedzināšana"
Redz, ka atrodas daudzi, kuriem vieglāk liekas visu nodedzināt nekā sakopt! Katru pavasari ziņās TOP informācija ir par kūlas ugunsgrēkiem, tāpēc saku - gaidam.
Bet ja ir sistēmu pārvaldei piederoši grāvji ar 50 gados nepļautu zāli, vai pašvaldībai piederoši čūkslāji, ko ar tādiem darīt? Pat mazpilsētās kādreizējo mazdārziņu vietā aug divmetrīgas nezāles, kuras neviens vairs nepļauj. Atliek tikai vienam nomest izsmēķi, vai bērniem paķert līdzi sērkociņus, un tā būda rūc!
Arī tādi gadījumi nav reti...kad iet garām un netīšām vai speciāli aizsvilina. Acīm redzot, pašvaldības nav ieinteresētas sakopt savu apkārtni. Ko tad tur var izdarīt parasts mirstīgais? Vienīgi samaksāt! Bet kurš būs gatavs maksāt, ja visi uzskata, ka valsts tā jau sūc ārā no viņiem visu, ko var. Nebūtu jau slikti, ja paceltu šo jautājumu (par čuhņām un kūlas dedzināšanām), bet jēgas nebūs. Tāpat lauksaimnieks nodedzinās savu lauku, jo nebūs jāmaksā, lai kāds nopļauj vai nebūs jāpērk degviela, ja pašam ir tehnika un būs labāka raža, un viņam tas izmaksās lētāk, nekā pirkt kaut kādus mēslojumus un augsnes uzlabotājus.
Runājot par pilsētu čuhņām, arī tur to naudiņu labāk iztērē, lai sakoptu pilsētas centru, parkus utt. Viņi neuzskata, ka jākopj mežmalas un pļavas, kuras netiek izmantotas - priekškam lieki naudu tērēt. Tāds ir mans izskaidrojums.
Par to jau arī iet runa, bet kārtīgs lauksaimnieks vairs neliks uguni klāt, bet gan sakops savas platības. Vienīgi tiešās peļņas tīkotāji atstāj nemļautas ceļmalas un grāvjmalas, jo tur nenāk lielais piķis.
Atliek vien cerēt, ka tie kārtīgie saradīsies tā vairāk.