Čili Pica - apkalpošana

Cerējām, uz jauku pasēdēšanu- Alfas čili picā. Uzreiz pēc ierašanās pienāca oficiante ar ēdiena karti. Biju gatava, pasūtīt savu iecienīto saldo ēdienu uzreiz( biezpiena strūdeli) un colu. Pēc maza mirklīša oficiante mani apciemoja vēlreiz, lai paziņotu, ka strūdele nav, lai izvēlos, ko citu un pagriezās prom uz promiešanu, taču atsaucu viņu atpakaļ. Arī colu, tad man protams, lai nenes, izdomāšu ko citu, vai arī dosimies prom.Taču viņa paziņoja, ka būšot jau ielieta. Pie kā tad, lai dzer to colu, ja nav pats pasūtījums?Atnāca pie galdiņa cita drosminiece, un ar skaļu blīkši, colu nolika manas draudzenes deguna galā.Viņai jautāju, ja es sūtītu tekilu ar citronu, vai arī tad man būtu jāēd citrons viens, ja tekilas nebūtu? Viņa teica, ka tas esot savādāk! Kas gan tur savādāks? Palūdzām rēķinu par nedzerto colu un tad ar skaļu blīkšķi arī uz mūsu galda piezemējās, rēķina bleķa šķīvis. Es nekad nebiju sastapusies ar tik pretīgu apkalpošanu Čilī picērijā, kaut gan tieši ALFAS Čili biju pirmo reizi...Ir dienas, kad vienkērši nav vēlmes kasīties, un vēl vairāk bojāt garīgo. Rūgtums gan palika.Ko gan domā vadība par saviem augsti kvalificētiem darbiniekiem, vai pasūtījums nebūtu jāprecicē, ja nevar izpildīt ēdienkartes piedāvājumu? Un man rieb, tie tekstiņi, nu jā- algas mazas, ko gan tad var sagaidīt, taču par laipnību oficantes tiek pie tējas naudiņas.Un rupjībai nav attaisnojuma apkalpošanas sfērā, lai iet uz noliktavu, un nestrādā ar cilvēkiem!