Veterinārā klīnika Amicus Rēzeknē - Attieksme

NEKAD neatgriezīšos – visbriesmīgākā pieredze 7 gadu laikā kopš man ir suns.

Manam sunim bija nepieciešama ultrasonogrāfija. Biju pierakstījusies šajā klīnikā, jo atrados Latgalē un manas vetārstes klīnikā Rīgā nebija nepieciešamā iekārta. Viss, kas bija nepieciešams – izmeklējums, pēc kura mana vetārste plānotu tālāku ārstēšanu. Analīzes jau bija viņas rīcībā, un tas tika skaidri un vairākkārt pateikts arī šīs klīnikas personālam.

Taču jau ieejot sajutu attieksmi, kas mani samulsināja. Pārmetumi par to, ka atnācu “bez analīzēm”, neticība maniem vārdiem un vispārējs nicinājums – it kā es būtu vainīga, ka vispār atļāvos te ierasties.

Tālāk kabinetā - Komandas bija haotiskas, neizprotamas, un kad suns – kā jau dzīvnieks nepazīstamā vietā – nesaprata, ko no viņa grib un es arī nē! Pirmo reizi ko tādu daru! Man tika necienīgi pateiks, ka “viņam jau jāsaprot, kas jādara,jo es esmu saimniece”. Tas ir nepieņemami.

Es nekad neesmu redzējusi tik aukstu un augstprātīgu izturēšanos pret dzīvnieku un saimnieku. Tā nav profesionāla, tā ir pazemojoša attieksme. Es vienkārši paņēmu savu suni un aizgāju, neturpinot šo farsu.

Sazinājos ar savu vetārsti Rīgā, ar sonogrāfijas klīniku – visi bija šokēti, ka no manis tika prasīts kaut kas tāds, kas nemaz nav nepieciešams. Viņi man teica tikai vienu: “Jūs vienkārši esat trāpījusies nepareizā vietā.” Un diemžēl – tā ir taisnība.

Esmu satriekta un dziļi vīlusies. Nevienam NEIESAKU šo klīniku.
Tā nav aprūpe. Tā ir emocionāla agresija un visdziļākais neprofesionalitātes piemērs.
Man ir žēl, ka šādi cilvēki sevi sauc par vetārstiem.

Labāk samaksāt vairāk, braukt tālāk, nekā ļaut dzīvniekam pieredzēt šādu attieksmi.