Twin Power SIA - Nepietiekoša instruktāža, kas jauno darbinieku noved līdz dzīvībai bīstamai situācijai

Uzņēmums nodarbojās ar saules paneļu uzstādīšanu. Algo darbiniekus un ir apakšuzņēmums. Darbs ir saistīts ar staigāšanu pa duļiem ļoti grūtos apstākļos, kuri var būt pat dzīvībai bīstami pie nelaimīgas sakritības. Šādā darbā, kur var iegrimt līdz celim dubļos un ne tikai, vajag taču apmācību. Pats priekšnieks neko tādu vispār nedara - tikai paprasa, vai esi staigājis pa dubļiem vai nē, un tad ja pats apgalvo, ka esi gatavs darīt darbu, no kura jaunais darbinieks ne velna nesaprot, tad tikai paraksta līgumu un gatavs. Maiņas vadītājs, kurš pats lasa plānojumu vai daļu no projekta, un tad dod mutiskas instrukcijas darbiniekiem, arī tā ļoti virspusēji pastāsta, kas sagaida jauno darbinieku. Un pats svarīgākais - nedod nekādus padomus, kas var izglābt no situācijām, kurās var sākties panikas lēkmes.

Kā tad var nonākt situācijā, ka 1. darba dienā sākās panikas lēkme? Ja visu laiku grimst dubļos, kur man nebija tik ļoti trenēti kāju muskuļi kā citiem darbiniekiem (28 gadi, vīrietis, laukos audzis, bet iepriekšējā darba vieta bija Rīgā kafejnīcā), un nav nekādi norādījumi, kur drīkst un kur nedrikst iet pa dubļiem (gribēju iet us tualeti, bet pārgurumā iegāju dziļos dubļos, un netiku līdz tualetei), un pirms ši incidenta, kur mani izglāba maiņas vadītājs no dubļiem (ja nē, tad es būtu zvanījis 112 un prasījis glābējus), no kuriem es ārā netiku, es jau biju saguris pēc šādas darba dienas, jo visu laiku vilku zābaku ārā no dubļiem, un biju pazaudējis cimdu un zeķi. Un tad, kad jau es esmu izsmēlis visus savus spēkus, tad man viens no darbiniekiem pasaka "Tu zini, ka vajag ievilkt vilnas zeķēs zābakos? Tad ar vilnas zeķēm zābaks neslīd tik viegli nost, un tad viņu ri vieglāk izvilkt no dubļiem". Man tajā brīdī gribējās KLIEGT UZ TO DARBINIEKU VIRSŪ, JO TIKAI TAGAD TU TO PATEICI, KAD ES JAU ESMU PĀRGURIS UN NEKO VAIRS NEVARU IZDARĪT. NU ZINI KO? EJ TU ****** *** ***** **** ***** ***** ******** ******. NEVARĒJI ***** PATEIKT DIENAS SĀKUMĀ? Un, kad mani jau izgāba, es varēju domāt tikai par to, kā tikt no tās elles prom. Viss! Prom un priecīgs, ka nav tur jāatgriežās. Labāk būt dzīvam bomzim, nevis beigtam.

Ko tad vajadzētu mainīt? Nu obligāti vajag kaut kādu bukletu vai apmācību par tām pašām vilnas zeķēm, vai kur drīkst iet un kur nē, jo jaunie darbinieki var būt *****, kuri savas nezināšanas dēl gandrīz nonāca dzīvībai bistamā situācijā. Nu ja būtu kaut kāds ekipējums, kaut vai vecas, salauztas paletes, kuras paši darbinieki salauž pa dēlēm, kuras uzlikt uz tiem dubļiem, jo tad tik ļoti negrimst, ja ir kaut kāds koka gabals zem kājām. Bet vismaz kaut kas, ko es varētu izlasīt, un tad varētu teikt, jā, pamuļķis, neklausa norādījumiem vai apmācības bukletam, kurā teica, lai ievelk tās vilnas zeķes zābakos utml. Bet man pat neko tādu neteica, un jā - negribot nonācu dzīvībai bīstamā situācijā.