Rīgas Valsts Tehnikums - Jelena Matvejeva

Dzīve neesmu redzējis cilvēku ar vairāk naidu savā sirdī kā šī skolotāja, mocos ar viņu jau pāris gadus un ceru ka viņa sito izlasīs un sapratīs cik liela problēma viņa pati ir.

1. gadījums, manējais mīļākais, ir diezgan liels noslēdzošs darbs jāprezentē, viss iet labi, neko nejauta, liekās ka jau darbs diezgan labi uztaisīts, nākama lieta, kas notiek pēc manu darba prezentēšanas ir, viņa man uzjautā jautājumu "Vai tev liekas, kad tev ir pilnveidota datubāze darbam?", "Jā, viss būtiskais priekš programmas ir izveidots datubāzei", nepabeidzu savējo teikto "Man gan liekas, ka nē", pasaka tādā zīdaiņa veida, strauji pieceļas ar vērtēšanas kritērijam un aiziet prom. No šī momenta sapratu, kad man būs kārtīgs.

2.gadijums, mazliet turpinājums par pagaišo gadījumu, pēc viņās skaistā izgajiena kur viņa strauji piecēlās, nepateica kur es varētu uzlabot, vai kur es kļūdījos, vai kas viņai tik traki nepatiktu, ka viņai vajadzētu tā izturēties pret mani. Sagaidīju, ļoti ļoti afigeno atzīmi e-klase, labi pofig teicu izlabošu. Atsūta isziņu e-klase, visam kursam sakot par to kad lidz tam un tam datumam ir jāiesniedz, lai izlabotu. Ir pagājusi tieši nedēļa no pēdējās dienas, kad varēja to darbu iesniegt. Nav neviens vērtējums izlabots, un vairāki kursabiedri sūdzas par to, kad ir bailes kad tiks atskaitīti no tehnikuma tīri tikai, jo nezin vai ir sekmīgi pie viņas vai nav?

Vai šī ir attieksme, un iespaids ko vajag atstāt uz skolēna kuram ir jau pietiekami daudz citas huiņas ko darit dzīve, un skolā? Vai komunikācija un cieņa pret vienu otru ir tik grūti izradīt? Lūdzu maināties skolotāja, jums ir vairāki diplomi, vairākas pateicības par jūsu profesionalitāti, TAD TO IZRĀDAT! Neesat kā zīdainis, uzreizi ejot prom no situācijas, vai skolēna darba tikai tādēļ, ka jūs negribat skaidrot viņam, paši izvēlējāties šo darbu, šo amatu, mēs mācamies no jums, kāpēc pret mums ir jāizturas, kā pret bezjēdzīgiem sūdiem uz grīdas?