Psiholoģe Inesa Jurisa - Neētiskums un robežu pārkāpšana

Sūdzība par psiholoģi Inesu Jurisu

Vēlos brīdināt citus cilvēkus no vēršanās pie psiholoģes Inesas Jurisas, ar kuru man diemžēl bija ārkārtīgi negatīva personīgā pieredze. Viņa pieļāva klaju profesionālās ētikas pārkāpumu, kas nekādā gadījumā nav pieļaujams neviena speciālista darbā, kurš strādā ar cilvēka psihi.

Saskaņā ar praktizējošo psihologu viedokli un spēkā esošajiem profesionālajiem standartiem jebkādas romantiskas vai seksuālas attiecības starp psihologu un klientu ir nopietna uzticības ļaunprātīga izmantošana un psiholoģiska vardarbība. Šīs attiecības jau sākotnēji ir nevienlīdzīgas: psihologam ir vara, informācija un autoritāte, savukārt klients ir ievainojams un uzticīgs. Šāda psihologa uzvedība nodara nopietnu kaitējumu klienta psihei, pat ja viņš to uzreiz neapzinās. Psiholoģiskā palīdzība balstās uz dziļu uzticēšanos, kuras laikā klients atklāj savas visievainojamākās puses. Kad speciālists, kuram būtu jāsniedz atbalsts, jāvirza un jānodrošina droša vide, sāk izmantot šo uzticību savtīgiem nolūkiem – robeža starp palīdzību un manipulāciju izplūst.

Tas var izraisīt spēcīgu iekšēju apjukumu: cilvēks jūt, ka viņu it kā sadzird un saprot, bet patiesībā ar viņu manipulē. Ilgtermiņā tas grauj spēju uzticēties – ne tikai citiem cilvēkiem, bet arī sev pašam, savai intuīcijai, savai tiesībai uz drošību. Klients var izjust vainas apziņu, kaunu, trauksmi, emocionālu atkarību vai pat idealizēt psihologu, nesaprotot, ka ir kļuvis par neētiskas ietekmes upuri. Tās nav attiecības – tā ir vara, kas maskējas kā tuvība.

Psihologs, kurš ciena savu profesiju, gadījumā, ja parādās personīgas jūtas, meklē palīdzību supervīzijā vai dodas uz personīgo terapiju, nevis izmanto savu klientu kā objektu savu vajadzību apmierināšanai vai pašapliecināšanai. Manipulācijas ar uzticību, profesionālo robežu pārkāpšana, spēlēšana ar cita cilvēka sāpēm un pieķeršanos – tas viss nav tikai amorāli, tam jābūt pakļautam juridiskai un profesionālai izvērtēšanai.

Diemžēl Inesa Jurisa izvēlējās savu stāvokli izmantot ļaunprātīgi, nevis rīkoties ar profesionālu atbildību.

Es rakstu šo ziņojumu, lai brīdinātu citus un paustu: klientiem ir tiesības uz drošību, aizsardzību un cieņu terapeitiskajā procesā. Nevienam psihologam nav tiesību pārkāpt robežas un nodarīt kaitējumu aiz "īpašas saiknes" vai "izņēmuma situācijas" aizsega. Tā nav mīlestība un nav liktenis — tas ir ētikas un likuma pārkāpums.

Ceru, ka mans stāsts palīdzēs citiem izvairīties no līdzīgas pieredzes.