Olive Virtuves mēbeles - Krāpnieciska un maldinoša komunikācija ar klientu

Atbilde Oliver šefam un Dacei.”

Jūs abi atstājāt mani kā muļķi.
No manas puses bija patiesums, uzticība un atklātība – pat tik daudz, ka dalījos ar savām dziesmām. Bet jūs to izmantojāt pret mani: šefs publiski pieminēja privātu saraksti, Dace nodeva manas ziņas vadībai. Tas nav profesionāli – tas ir zemiski.

Klientu, kurš uzticas, pataisīt par vainīgo – tas ir klasisks gājiens, kad trūkst drosmes atzīt savas kļūdas. Un, ja jums liekas, ka šādi “pārsist” klientu ir normāli – tad padomājiet, kā tas izskatās publiski.

Es neesmu muļķis. Es palieku pie savas patiesības. Mana mūzika un vārdi atver acis, bet jūs izvēlējāties tos pārvērst par attaisnojumu savam haosam.
Tas, kas šeit ir biedējošs, nav mans teksts – biedējoša ir jūsu attieksme pret cilvēkiem.

Un lai šis paliek publiski: šefs un Dace, jūs varat savā starpā turpināt izdomāt atrunas, bet klienti redzēs šo atsauksmi un padomās divreiz, pirms uzticēsies jums. Šāda rīcība nav tikai neprofesionāla, bet arī potenciāli prettiesiska – klienta privātu sarakstu un personisku detaļu izmantošana publiskā telpā ir robežu pārkāpums. Ja būs nepieciešams, šo vērtēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas institūcijas. Ar šo atbildi jūs ne tikai parādījāt savu attieksmi, bet arī publiski pierādījāt potenciālu robežu pārkāpumu. Pazemot gribējāt mani, bet uz sienas uzdūrāties paši. “Publiski uzņēmuma vadītājs veido saldos reklāmas klipus, kur stāsta, cik viss ir ideāli. Realitātē, pat komunicējot ar uzņēmuma pārstāvi Daci, nākas saskarties nevis ar risinājumiem, bet ar ignorēšanu un formālām frāzēm. Šis kontrasts starp reklāmas tēlu un klientu pieredzi skaidri parāda, cik ļoti atšķiras skaistie stāsti no patiesības.” “Uz jautājumiem atbildēt nespēj, bet reklāmas klipos smaida. Lūk, visa patiesība.” Vēlos pievienot precizējumu – manā saziņā ar Jūsu dizaineri nebija nekā “divdomīga”. Man ir ekrānšāviņi, kas pierāda pretējo: tur bija cieņpilni, sirsnīgi vārdi un viena dziesma, kas man personīgi nozīmē daudz.

Dizainere pati man atbildēja ar pateicību: “Paldies, Jūs man atvērāt acis” un vēlāk: “Nekas šajā pasaulē nenotiek tāpat vien. Neviena tikšanās nav nejauša 🍀.”

Tāpēc Viktora mēģinājums apgriezt šo situāciju kājām gaisā un pasniegt mani “divdomīgā gaismā” ir nepatiess un klaja manipulācija. Man ir pierādījumi, un tie parāda tikai vienu – problēma nebija manā komunikācijā, bet Jūsu attieksmē. Patiesību nevar apgriezt kājām gaisā. Jā, Dace to teica, un man ir ekrānšāviņi, kas to apliecina. Tāpēc nevajag apgriezt patiesību kājām gaisā – tā vienmēr paliek manās rokās. “Viktor, Tu vari runāt un locīties, cik gribi, bet patiesību nevar apgriezt kājām gaisā. Man ir pierādījumi, un tie paliks. Es esmu stiprāks, drosmīgāks un godīgāks, nekā Tu jebkad cerēji. Un tagad Tev pašam ir jāizgaršo savu darbu augļi. Man bija tikai godīga komunikācija – pierādījumi ir redzami bildēs. Nospied un pārliecinies. Tev vairs nav ko teikt, Viktor. Noliec galvu un nokaunies, jo patiesība paliek redzama visiem. “Dacei ieteikums – nolaidies uz zemes un domā ar savu galvu, jo apkārt visi ir cilvēki ar saviem priekiem un sāpēm.” Dziesmu, ko nosūtīju Dacei, sauc Mātei. Ja šīs dziesmas saturs ir divdomīgs, tad es šaubos, vai Tev ir sirds… Mana atsauksme nav atriebība, bet brīdinājums citiem klientiem. Man svarīgi, lai cilvēki pirms sadarbības redzētu, kā uzņēmums patiesībā izturas pret uzticību un privātumu. Cieņa un godīgums ir pamats jebkurām attiecībām – ja tie tiek pārkāpti, tad cieš ne tikai viens klients, bet visa uzņēmuma reputācija. Viktor, paskaties savai mammai acīs un pasaki, ka šis viss ir tikai nieks – vai viņa noticēs Tavam lepnumam, kad patiesība stāv publiski?
Es zinu kad Tu mani sadzirdēji…