Ātrā palīdzība - Ātrās palīdzības darbinieku rīcība

Pirms kāda laika mana māsīca bija atgriezusies no slimnīcas pēc operācijas. Dažas dienas pēc tam viņai nakts laikā bija sākusies astmas lēkme, kas turpinājās ilgstoši. Toreiz viņa bija atradusies mājās viena un tādēļ viņas pašai vajadzēja izsaukt ātro palīdzību, kaut arī elpas trūkuma dēļ bija grūti runāt. Pēc viņas zvana bija ieradušies divi cilvēki, viens no tiem, kurš nemitīgi stostījās un nevarēja skaidri izrunāt neviena vārda, skaitījās ārsts, otrais drīzāk izskatījās pēc krāvēja. Pat neuzklausot sievieti, tie bija sākuši runāt rupjības, apsaukāt viņu, prasīt, kādas vielas viņa ir salietojusies un tamlīdzīgi. Kad sieviete parādīja viņiem izrakstu no slimnīcas ar operācijas aprakstu, darbinieki sāka prasīt, kur viņa ir dabūjusi šo dokumentu, jo viņas izskats neatbilstot izrakstā norādītajam vecumam un, tātad, tas esot kādam nozagts. Pēc tam sāka viņu raustīt aiz rokām, pieprasot parādīt, vai uz ķermeņa ir operācijas šuves, uzreiz nevarēja tās saredzēt un sāka lamāties un kliegt, ka viņa melo. Tikai pēc tam, kad sievietei bija izdevies pierādīt, ka izraksts tiešām pieder viņai un ka šuves uz ķermeņa tiešām ir, ātrās palīdzības darbinieki bija apmulsuši un mēģināja skaidrot, ka operatore, kura pieņēma izsaukumu, to noformēja kā izbraukumu pie narkomāniem (jo cilvēks, kas viņiem zvanīja, esot neskaidri runājis) un viņi bija rīkojušies „attiecīgi”.