LV RU

Totalitārisma seku likvidācija - komunisms

Vienotākas vēstures izpratnes veidošana Eiropas austrumos un rietumos būs grūts uzdevums, jo visai atšķirīga ir cilvēku vēsturiskā pieredze un paaudžu atmiņas. Manuprāt, tas ir ilgāka laika posma jautājums, un saistībā ar to galvenokārt jādomā par jaunās paaudzes izglītošanu, darbu ar skolu jaunatni. Joprojām Rietumeiropas skolu vēstures mācību grāmatās nav iekļauti jautājumi par padomju totalitārismu, un te arī rodams izskaidrojums, kāpēc rietumnieku apziņā tas ir “baltais plankums”.

– Jūs gan esat viens no tiem vēsturniekiem, kurš centies tos aizpildīt. Pēc “Komunisma melnās grāmatas” iznākšanas jūs un citi grāmatas autori tika gan slavēti, gan pelti. “Knābāja” ne tikai Francijā un citur Rietumeiropā, kur ir spēcīgi kreisie, bet arī Krievijā, sevišķi pēc Putina nākšanas pie varas. Tiesa, daudzas kritiskās piezīmes tēmētas nevis pēc būtības, bet vairāk, lai demonstrētu attieksmi… Ja līdzīgu grāmatu publicētu šodien, vai kritika, jūsuprāt, būtu tikpat asa?

– Jā, pēc “Komunisma melnās grāmatas” iznākšanas mums veltīja daudz atzinības vārdu. Bet bija arī kritika, pat ļoti asa, un Francijā tā nāca arī no prokomunistiskām aprindām, kurām bija stipras pozīcijas augstskolās, no tā sauktā komunistu loka. Viņi centās uzsvērt, ka ir jāizšķir vairāki komunisma veidi, arī “demokrātiskais komunisms”. Ja tāds, piemēram, pēc viņu teiktā, būtu izveidojies Francijā, tad gan cilvēki netiktu spundēti cietumos, nometnēs, netiktu sodīti un tamlīdzīgi. Šāds viedoklis ir visai stiprs arī šodienas Francijā, neraugoties uz to, ka politiskā situācija ir mainījusies.

Aizvadītajās prezidenta vēlēšanās Francijā par komunistisko partiju balsoja 1, 5 procenti vēlētāju. Kad pirms 12 gadiem iznāca “Komunisma melnā grāmata”, šis skaitlis bija ap 10 procenti. Pēc Otrā pasaules kara tas bija apmēram 30 procenti. It kā, no vienas puses, komunistu pozīcijas sarukušas. Bet tradicionālās komunistiskās partijas nomaina tā sauktās trockistu virziena partijas: mētelītis cits, bet būtība paliek tā pati – komunistiskā. Francijā šī trockistu kustība kļūst arvien populārāka. Viens no tās līderiem ir gados jaunais, harismātiskais Olivjē Besanseno, kurš prezidenta vēlēšanās ieguva vairāk nekā četrus procentus balsu. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka to popularitāte pieaug. Francijā veidojas jauns komunisma paveids, tā sauktajā Antikapitālistu partijā apvienojoties dažādām sīkām trockistu partijām, un te nevar runāt par “neievērojamu Francijas kreiso daļu”. Tāpēc, ja mēs šodien izdotu grāmatu, kas līdzīgi “Komunisma melnajai grāmatai” atklāj šā režīma represīvo, tumšo, noziedzīgo pusi, tad mēs, domājams, saņemtu daudzas uzslavas, bet neizbēgami arī daudz kritisku vārdu.

Par komunisma noziedzīgo būtību es detalizētāk rakstu savā pēdējā grāmatā, kas iznākusi pavisam nesen un kas veltīta teroram Padomju Savienībā 1937. – 1938. gadā. Tās nosaukums ir “Dzērājs un puķu pārdevēja: masu noziegumu autopsija”. Šos divus tēlus kā centrālos es izvēlējos tāpēc, ka gribēju parādīt, cik vienkārši režīms varēja samīdīt cilvēka dzīvi. “Dzērājs” ir strādnieks, kurš bija aplam aizrāvies ar grādīgo un, reibumā kādā dzelzceļa stacijā plašu roku vēzēdams pudeli ar atlikušo šņabi, nejauši apšļakstījis Kaļiņina portretu. Viņš “par terorismu” sodīts ar nāvi. Otrs tēls ir pensionāre, kura cenšas izdzīvot, pie kapsētas pārdodot puķes. Nelaimīgā kārtā viņa sarunājusies ar cilvēkiem, kas rakuši kapus, un viens no puišiem izteicies: nenes rīt puķes, jo šonakt mēs vedīsim simtiem nošauto. Sieviete par to izpļāpājusies kādā sarunā, un tas nonācis līdz NKVD ausīm. Viņa arestēta, jo izpļāpājusies par “slepenu operāciju”, un vēlāk pati nošauta kādā no slepenajām masu apšaušanām 1937. gadā. Tā kā grāmatā apkopoti stāsti nevis par skaļiem notikumiem, par ko runāja un zināja visi, bet par slepenām masu operācijām, kurās arestēja ap 1 500 000 cilvēku, no tiem 750 līdz 800 tūkstošus nošāva 15 mēnešu laikā. Grāmatā sniedzu arī ieskatu telegrammu sarakstē starp Staļinu un PSRS iekšlietu komisāru Ježovu.

– Virkne vēsturnieku bijušo PSRS apraksta kā “cilvēkēdāju valsti” – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Viena no jūsu nesenajām grāmatām “Kanibālu sala” aprakstīts kanibālisms uz Sibīriju deportēto vidū, kuri tikuši iemesti necilvēcīgos apstākļos.

– “Kanibālu sala” – tā man šķita spilgta metafora šausminošajiem 1933. gada notikumiem Sibīrijā. Turp tika aizvesti ap 6000 Staļina tīrīšanu upuri, kuri bez ēdiena un pajumtes burtiski tika izsviesti Nazino salā. Vairāk nekā 4000 no viņiem gāja bojā aptuveni četru nedēļu laikā. Ir ziņas par vairākiem desmitiem kanibālisma gadījumu, kā arī par to, ka cilvēki tika nogalināti, lai viņus ēstu. Komunisms un marksisms, kā pierādījies, spēja noārdīt cilvēkos visu cilvēcīgo līdz pamatiem. Bēdīgākajos gadījumos apstākļi bija tādi, ka cilvēki regresēja līdz galējai robežai – kanibālismam.

Manuprāt, viens no komunistiskā režīma baisākajiem noziegumiem ir mākslīgi izraisītais bads, un šai tēmai plānoju tuvāk pievērsties savā nākamajā grāmatā par Padomju Savienību. Tieši bads bija vainojams pie lielākā upuru skaita PSRS, sevišķi trīsdesmito gadu sākumā. Jārunā arī par pēckara laika badu 1946. – 1948. gadā, kas ir mazāk zināms fakts, bet arī tas nopļāva ap miljonu. Tie nav vienīgie, bija arī citi gadījumi. Nesen man nācās ar saviem kolēģiem vēsturniekiem diskutēt par Ukrainas golodomoru, kad pirms pāris mēnešiem savā lekcijā Hārvardā es pierādīju, ka tas jāuzskata par genocīdu.

– Krievijā gatavojoties pieņemt likumu, kas liegtu “pārrakstīt vēsturi” un ļautu sodīt tos, ka neatzīst Krievijas uzvaru “Lielajā Tēvijas karā”. Jūs laiku pa laikam braucat uz Krieviju. Kā vērtējat to, kas vēstures jomā notiek Krievijā? Vai tur grib redzēt īsto vēsturi?

N. Verts: – Ar Krievijas vēstures pētnieku biedrību “Memoriāls” (Kremļa aprindas uz šo grupu, kas pauž no oficiālajām nostādnēm atšķirīgu viedokli, skatās šķībi. – I. M.) sadarbojos jau 15 gadus un tieši viņiem esmu veltījis savu pēdējo grāmatu. Pēdējo gadu laikā notikumu attīstība Krievijā bijusi ļaunu vēstoša, nepatīkama. Es Krievijā saskatu arvien straujāku nacionālisma, lielkrievu šovinisma attīstību, un daudzi notikumi un izteikumi raisa bažas. Piemēram, par to, ka jaunajās mācību grāmatās arvien mazāk un mazāk, līdz pat minimumam samazināta informācija par gulagu, par staļinistu melnajiem darbiem. Tieši pretēji – Staļins tiek dēvēts par lielisku, efektīvu vadītāju! Jaunajās grāmatās pausts uzskats, ka staļinisms kopumā jāuzskata par pozitīvu, jo tas veicinājis PSRS pārtapšanu par starptautiska līmeņa lielvaru un ļāva uzvarēt Otrajā pasaules karā. Protams, nevar noliegt PSRS ieguldījumu nacisma sagrāvē, bet tad jāvaicā, par kādu cenu iegūta šī uzvara? Par to vara bez lielas nožēlas maksāja ar miljoniem padomju armijas karavīru dzīvībām.

– Latvijas vēsturnieki sūdzas, ka Krievijā arvien vairāk arhīvu kļūst nepieejami.

– Priecājos, ka man ir iespēja sastrādāties ar Krievijas vēsturniekiem, kuriem savulaik bijusi visai laba pieeja arhīviem. Lai arī jūtams, ka pēdējā laikā arhīvi ierobežo pieeju lietām un šajā ziņā situācija noteikti ir sliktāka nekā pirms desmit gadiem, joprojām ir cerības, ka ne jau visas mapes saliktas “ārpus vēsturnieku pieejamības robežas”.

– Viena no Latvijas nelaimēm ir joprojām jūtamās okupācijas sekas. Latvijas sabiedrībā ir divas pretrunīgas vēstures izpratnes, jo tie, kas garīgi jūtas padomju ļaudis, noliedz Latvijas okupācijas faktu. Tāpat mūs dažkārt neizpratnē atstāj dažādu starptautisko ekspertu ieteikumi: sak, nelūkojieties tik daudz pagātnē, vairāk domājiet par nākotni! Jautājums ir, cik drošu nākotni var būvēt uz ļodzīgiem pamatiem?

– Esmu pilnīgi pārliecināts, ka vienotu sabiedrību uz pamatiem, kas ļogās un drūp, uzcelt nevar – pagātne ir jāzina. Te gan jums laikam jācer uz jauno paaudzi – uz tiem, kas šodien sēž skolas solā, un izglītošana ir valsts uzdevums. Mēs, vēsturnieki, gan labi zinām, cik daudz laika tas prasa.

Baltos plankumus vēstures izpratnē var atrast vai katrā valstī. Un pēc kāda laika – 20, 30 vai 40 gadiem – šī vēsturiskā amnēzija sabiedrībai dod spēcīgu prettriecienu. Piemēram, Francijā sāpīgās tēmas ir karš Alžīrijā, kolaborācija ar nacistiem un citas. Vai ikviena valsts iet cauri līdzīgiem procesiem, kad uz kādu laiku tā nevēlas uzlūkot savas vēstures tumšākos laukumus.

Ko

Komentāri (6)

Ko KOMUNISTS1 17.07.2010

Eiropai ir jānosoda totalitārā komunisma noziegumi, tāpat kā savulaik tika nosodīti nacisma noziegumi, un Eiropas Parlamentam (EP) jāpieņem attiecīga rezolūcija.

EP rezolūcija, kas nosoda komunistisko režīmu un tā noziegumus, būtu nozīmīgs solis gan vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā, gan arī vienotas vēstures izpratnes veidošanā Eiropā – šī atziņa Eiropas Parlamenta konferencē "Eiropas sirdsapziņa un totalitārā komunisma noziegumi: pēc 20 gadiem" vienoja gan ievērojamus Eiropas līmeņa vēsturniekus, gan politiķus. Vakar debatēs "Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms" eiroparlamentārieši sprieda, kādai šai rezolūcijai jābūt, diskutējot par EP četru politisko grupu iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem.

Jāatzīst, iesniegtie projekti ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Eiropas Tautas partiju grupas iesniegtais projekts ir konkrēts un ļoti tiešs. Tajā uzsvērts, ka pašreizējā attieksme, kāda pret komunisma noziegumiem valda Rietumeiropā, de facto veicina dažādu attieksmi pret komunisma un nacisma upuriem. Atzīmēts, ka komunisma noziegumu nenosodīšana miljonos Eiropas iedzīvotāju rada cinismu un postkomunistiskajās valstīs traucē veidot demokrātiskas sabiedrības. Komunisma un nacisma noziegumu pielīdzināšana, pēc deklarācijas projekta autoru domām, nav iespējama, ja jaunatne tiek turēta par tiem neziņā, un izteikts aicinājums papildināt skolas vēstures grāmatas.

Pavisam citādā toņkārtā ieturēts un, kā šķiet, ar sakostiem zobiem rakstīts EP sociālistu grupas projekts. Tajā uzsvērts, ka "pilnīgi objektīva vēstures faktu interpretācija nav iespējama", "nevienam politiskajam grupējumam vai partijai nepieder monopola tiesības uz vēstures interpretāciju, līdz ar to tādus [paziņojumus] nevar uzskatīt par objektīviem", tāpat, ka "oficiālu vēstures faktu interpretāciju nedrīkst uztiept ar parlamenta vairākuma lēmumu; parlaments nevar izdot likumus par to, kā vērtēt pagātni". Sociālisti arī devuši mājienu par 20. gadsimta vēstures "divpusīgumu un sarežģītību", rezolūcijas projektā formāli piekrītot: vienīgais, ko šajā sakarā vajadzētu darīt, – ieviest kalendārā nacisma un komunisma upuru piemiņas dienu.

25. martā pie EP sēžu zāles deputāte Inese Vaidere saviem Eiropas kolēģiem dalījusi melnas sēru lentes un informatīvas lapiņas par iedzīvotāju deportācijām Baltijas valstīs. Šādu informāciju viņa nosūtījusi arī EP deputātiem pa epastu.

"Diemžēl Eiropas kopējo vērtību pamatā nav prasības vispusīgi un taisnīgi vērtēt totalitārisma noziegumus Eiropā un to sekas. Līdz ar to eiropiešus šodien vājina puspatiesības, vienpusēja interpretācija vai vēsturiskās patiesības noliegšana, " debatēs teica EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kura izveidotā darba grupa "Vienota Eiropa. Vienota vēsture" kļuvusi par stingru pamatu, lai EP vispār nonāktu līdz tik augsta līmeņa debatēm. Klasiska Eiropas morālā vājuma izpausme, pēc deputāta domām, ir 2008. gada novembrī pieņemtais Ietvarlēmums par rasismu un ksenofobiju, kas prasa kriminālatbildību tikai par nacistisko noziegumu rupju banalizēšanu, bet joprojām attaisno totalitārā komunisma noziegumus Eiropā. "Tā ir piekāpšanās noziedzīgā padomju režīma mantinieku priekšā, kas turpina rupju ideoloģisko cīņu pret Rietumeiropas vērtībām un demokrātiju, "

Ba baigais gads 18.07.2010

Diena 05.08.2005: Imants Parādnieks izvēlējies kopdzīvi ar divām sievietēm, rūpējoties arī par abu bērniem

Kad man saka: nāc ciemos ar sievu, es atbildu: vai nu nāksim trijatā, vai nenāksim! — par savai divsievībai tipisku situāciju stāsta trīsdesmit sešus gadus vecais Imants. Astoņpadsmit gadu vecumā apprecot Dinu, viņš jaunajai sievai bija teicis: pieņem mani tādu, kāds esmu. Es nemainīšos! Tā viņš cerēja laulībā saglabāt personīgo brīvību, taču ne seksuālā aspektā. Imants ļoti mīlēja sievu. Viņš bija gatavs sniegt viņai visu, lai sieva būtu laimīga. Taču ar noteikumu, ka viņi nelauzīs viens otra principus un ļaus attīstīties otram tā, kā viņš uzskata par pareizu. Dina vīra noteikumus pieņēma. Tobrīd jaunā sieviete nevarēja paredzēt, ka pēc trīspadsmit laulībā nodzīvotiem gadiem vīrs iemīlēs vēl vienu sievieti un vēlēsies dzīvot ar viņām abām. Kad Dina (36) Imantam dzemdēja ceturto bērnu, Jana (26) bija stāvoklī ar viņu pirmo bērnu.
Ar situāciju, ka ģimenē ir Imants, abas viņa sievietes un pieci bērni, vīrietis mācējis tikt galā tā, ka Dina un Jana tagad labi saprotas. Laulību trijatā viņas uztver kā “tā tas ir un citādi nebūs”. Divas sievas Imantam ir jau piecus gadus. Žēl, ka Latvijas likumdošana neļauj oficiāli apprecēt arī otru savu sievieti, atzīst Imants.

Zi zilvinas 07.04.2011

4itaite: http://komunizmas.org/viewforum.php?f=32

Pa Patriots 07.04.2011

Bet kas izvērtēs pašlaik notiekošo genocīdu, kad tūkstošiem ir jāpamet valsts, lai nenosprāgtu badā?

Mj mja 07.04.2011

tu vinjam dod desu, bet vinjsh pec shnjabja brec, Patriots.
Runa ir par padumju totalitarismu, nevis muslaiku ekonomisko genocidu.
lai ari ka musdienas zmiegtu tos nabaga latviesus- no ta jau komunistu noziegumi mazaki neklus. vajadzetu europai reiz atvert acis un paust konkretu nostaju nevien par nacistu, bet ari komunistu noziegumiem, tad daudzas prokomunisma valstis butu daudz saturigaka dzive, jo urlas nedaudz pierautos- attiecigi sadzives apstakli tadai tautai, ka latviesi uzlabotos.
ir apsveicami, ka ir tadi vesturnieki, kas cinas par patiesibas pausanu, jo bez pagatnees neviena tautai nakotne nav iespejama. kada ir si pagatne krievijai, mes visi zinam, un pasreizejie procesi taja, liecina par valsts un nacijas degradaciju vai apzinatu manipulesanu.
pie laba tas nenovedis- pieradijumi nav talu pagatne jamekle.

Pa Patriots 07.04.2011

Kubā un Ķīnā vēl tagad valda komunisti, un es labprāt nošautu kādus pārsimts tādus jampampiņus kā tu, lai šeit arī būtu sociālisms kā agrāk, nevis kaut kādi zagļi.Nāvi budžiem, zagļiem un kapitālistiem!

Pievienot komentāru

Pozitīva Neitrāla Negatīva
Augšupielādēt failu

Sīkdatnes mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas, lai darbu tajā padarītu draudzīgāku un efektīvāku lietotājiem. Lai nodrošinātu visu vietnes funkciju darbību, lūdzu noklikšķiniet uz „Pieņemt Sīkdatnes”. Plašākai informācijai iepazīstaties ar mūsu Sīkdatņu lietošanas noteikumiem un ar mūsu Personas datu apstrādes noteikumiem.

Pieņemt Sīkdatnes