SIVA - pakalpojuma kvalitāte

Tas drīzāk ir novērojums no malas. No 21. septembra līdz 2. oktobrim es rehabilitējos Jaundubultos. Jebkura cerība uz uzlabošanos izzuda tūlīt pēc tikšanās ar manu ārstējošo ārsti O. Šternu. Viņas runas veids bija augstprātīgs un noteikts. Veselības stāvokļa dēļ es nevarēju piekrist procedūrām: nūjošanai, sēdēšanai sāls kamerā un velotrenažieriem. Man ir 2. grupas invaliditāte. Man ir kreisā ceļa locītavas endoprotezēšana un mugurkaula operācija. Ārste atteicās piešķirt vannošanās procedūrās, jo es nevarētu iekāpt vannā bez palīdzības. Sākumā ārste klusēja par iespēju izmantot pacēlāju vai liftu. Tas kļuva skaidrs pēc asas diskusijas. Nu, arī medmāsa fizioterapijas telpā līdzīga viņai . 28. septembrī pulksten 10:00 kāds vecāka gadagājuma vīrietis lūdza veikt priekšlaicīgu procedūru. Tā bija viņa pēdējā diena, un radinieki bija ieradušies viņu paņemt. Procedūra ir pulksten 10:15, un es pateicu medmāsai, ka es piekrītu pamainīties . Uz ko mēs saņēmām atbildi: Tas nav iespējams, un tad viņa būs spiesta atzīmēt , it kā mēs nebūtu ieradušies uz procedūru. Mūsu procedūra ir tāda pati, ar 15 minūšu atšķirību. Man bija jāatbild par savu vēlmi palīdzēt. Sēžot krēslā pret logu, aukstā īstabā , apkure vēl nebija pieslēgta. Viņa mani pieslēdza Amplipulse ierīcei ar aukstām, mitrām drānām un aizgāja. Pēc kāda laika es jautāju, vai viņa mani apklātu ar palagu. Ienāca medmāsa un teica, ka palags ir uz kušetes aizmugurē . Nav skaidrs, kā es varētu piecelties ar pievienotajiem vadiem un apsegties ar palagu.
Vispar nemaz tik slikti nav. Īpašs paldies ergoterapijas nodaļai. Ļoti atsaucīgi un saprotoši. Paldies par ēdināšanas organizēšanu. Tiešām bija kā mājās. Bet tur arī ir cilvēki, kas ir noguruši. Vienu vakaru mums vakariņās bija paredzēts ēst ābolu. Es paņēmu ābolu līdzi apēst vēlāk. Izrādījās, ka tas ir iepuvis. Acīmredzot kādam ir vienalga, ko es liku uz galda. Vienu reizi bija arī kakao. Visi bija priecīgi, un tas ātri beidzas . Man izdevās ieliet tikai nedaudz . Viesmīle pienāca un apgāza visu 10 litru bunduli . Vienā mirklī viss, kas nosēdās apakšā, piepildīja manu krūzi ar biezumiem. Sajūta bija tāda, it kā dzertu mannas putru. Tā kā man ir grūtības staigāt un problēmas ar karpālo kanālu, bija grūti aiziet panemt kaut ko citu noskalot vakariņas un vakara tabletes. Kā var tā izturēties pret cilvēkiem? Nu, ja nav kakao, var piedāvāt tēju. Bet nē.
1. korpusā atrasties ļoti neērti. Nav skapīšu personīgai veļai. Uz galda pie loga ir plaukts līdz griestiem, bez durvīm. Kā, 1,53 cm augumā, pēc mugurkaula operācijas, var aizsniegt plauktus? Vannas istabā duša ir ļoti šaura, atdalīta ar vaskadrānu. Ūdens tek pa vaskadrānu pāri slieksnim un tur arī paliek. Apbrīnojami, ka neviens nepaklupa uz šī sliekšņa vai nepaslīdēja ūdens peļķē. Ūdenim nav kur notecēt, tāpēc tas vienkārši stāv, līdz izžūst. Tas var izraisīt ne tikai lūzumus, bet pat nāvi. Jāsēž uz tualetes peļķē. Grīdas segums ir vecs un sāk sadalīties. Smarža ir nepanesama. Visu laiku jātur vaļā logs un durvis uz balkonu. Tie nav tikai mani komentāri. Sarunās ar citiem kļuva skaidrs, ka daudzi ir neapmierināti. Un tās nav kaprīzes, bet gan rehabilitācijas kvalitātes pasliktināšanās. Līdzekļu sadalījums nav skaidrs. Kad konkrēta klienta nauda paliek neiztērēta, kamēr klients vienlaikus maksā personīgo naudu par to vai citu procedūru. Cerot uz uzlabotu pakalpojumu,J. Rezovska