LV RU

Saeima pieņem regulējumu ārpustiesas parādu piedziņai - Par parādu piedzinēju firmām

Saeima pieņem regulējumu ārpustiesas parādu piedziņai (08.11.2012.)

Saeima ceturtdien, 8.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt parādu labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības. Galīgajā lasījumā pieņemti arī saistīti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz parādu atgūšanas uzņēmumu licencēšanu.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likums detalizēti regulē pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.
Saskaņā ar jauno likumu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija. Par nesamērīgu uzskatāma saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā vai bez parādnieka piekrišanas no pulksten deviņiem vakarā līdz divpadsmitiem naktī, kā arī apgrūtina parādnieka spēju elektroniskos sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai. Ar parādnieku drīkstēs sazināties, izmantojot tikai tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka līgumā.
Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs varēs veidot parādvēstures datu bāzi ar informāciju par personas parādiem, kuru tas kreditora uzdevumā atgūst vai ir atguvis. Tādējādi ar parādnieka sniegtu piekrišanu trešās personas būs tiesīgas saņemt parādvēstures datu bāzē iekļauto informāciju, lai varētu novērtēt personas spēju izpildīt maksājumu saistības. Informācija parādvēstures datu bāzē tiks glabāta trīs gadus no parāda atmaksas dienas, saistību izpildes dzēšanas dienas vai, ja parāds netiek samaksāts, līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai. Likumā arī noteikts, kāda informācija un pie kādiem nosacījumiem var tikt iekļauta šajās datubāzēs.
No nākamā gada 1.februāra tiks ieviesta parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšana, un no 2013.gada 1.maija parāda atguvējs savus pakalpojumus varēs sniegt tikai tad, ja tam būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegta speciāla atļauja – licence. Valsts nodeva par licenci būs 2500 lati, bet par tās pārreģistrāciju, kas būs jāveic reizi trīs gados, būs jāmaksā – 1000 lati. Prasības licences saņemšanai, tās izsniegšanas, izmantošanas, apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Ārpustiesas parādu piedziņas regulējums bija nepieciešama, lai iegūtu vispusīgu informāciju par šīs jomas tirgus dalībniekiem, kā arī noteiktu parāda ārpustiesas atgūšanas kārtību un nodrošinātu fizisko personu tiesību aizsardzību parāda atgūšanas procesā. Līdz šim parādu piedzinēju darbības uzraudzība un kontrole bija apgrūtināta, un tas bija arī par pamatu iedzīvotāju sūdzībām par parādu piedzinēju darba metodēm.


Saeimas Preses dienests

Il

Komentāri (8)

Likumsargs 14.11.2012

Saeima ir pieņēmusi, bet likums vēl nav stājies spēkā, jo tas vēl ir jāizsludina valsts prezidentam!
Par cik ir daudz domstarpību šajā likumā, tad domāju, ka ātrāk par nākamo gadu tas spēkā nestāsies!

Latvijā jebkurš likums stājas spēkā pēc tā, kad to izsludina valsts prezidents un tas ir nopublicēts "Latvijas Vēstnesī"

https://www.vestnesis.lv/

Il ilnaas 14.11.2012

Man to Kučers atsūtīja

likumuzraugs 14.11.2012

Kučers ķer uz dullo!
Likums nav stājies spēkā! Domāju, ka tas stasies spēkā 1.janvāri 2013.gadā, bet arī tad to varēs piemērot tikai no 1.februāra, jo ar 1.februāri sāksies visas šo rīkļurāvēju kantoru licenzēšana un lai pilnībā ievērotu likuma prasības šīm firmām ir jābut licenzētām!
Pagaidām Latvijā nevienai parādu piedzinēju firmai nav licences.

Varu vēl ieteikt: sniedziet prasības tiesā pret piedzinējiem, ja viņi no jums ir pieprasījuši savu izdevumu apmaksu. Es šodien uzvarēju tiesā pret vienu no parādu piedzinējiem. Rezultātā `1sim parādu piedzinējam ir jāatgriež atpakaļ manam klientam 197, 95 Ls piedziņas izdevumus un jāapmaksā tiesas un manējos izdevumus. Koroče firma iekrita apmēram uz 700Ls!

Al alisija 15.11.2012

Likumuzraugam:
Hm...kā sanāks tie 700 Ls? ja prasības summa bija 197.95 Ls, tad valsts nodeva- 50 Ls, kā arī izdevumi par jur.pakalpojumiem- ne vairāk par 5 % no prasījuma apmierinātās daļas- 9.90. kopā- 257.85 Ls . vai es atkal palaidu garām kādus normatīvo aktu grozījumus?un Jūs varētu varbūt man nosaukt civillietas Nr, lai es varētu šo lietu izmantot sev kā paraugu, jo arī top kāds strīds.paldies!

Vi Vitaberz 16.11.2012

gribu pateik! Kaapeec paraadniekam ir jaaapmaksaa paraada piedzineejiem vinju izdevumus? Tos peec buutiibas ir jaapmaksaa tai firmai, kura griezhas vai noliigst paraada piedzineejus! Kaapeec man ir jaamaksaa? Veel mani pazinjas arii suudzaas par to, ka vini censhas sarunaat ar kreditoriem par veelaaku apmaksu, jo nav taas naudas, ka taa buushot veelaak, bet tie ne par ko negrib vienoties un draud ar paraada piedzineejiem...

Vi Vitaberz 20.11.2012

Interesanti, taadaa gadiijumaa, nevajag vispaar dot krediitu, jo neviens nezin, kas buus riit... Shie kreditori pashi iedzin visus paraados, intensiivi reklameejot to, cik izdeviigi ir panjemt krediitu. Kad es septinjus gadus atpakalj panjeemu uz krediita ledusskapi un veljasmashiinu un pa pus gadu visu to apmaksaaju, tad tie kreditori veel gadu vai pat vairaak, suutiija man reklaamas bukletus ar pievilciigiem piedaavaajumiem panjemt krediitu!

In Inga289 21.11.2012

Beidziet te gudri spriedelēt. Ir pierādīts, ka reklāmas nozombē cilvēkus, ka ir noteikts daudzums, ka uz tām "uzķeras". Kā var aizdot 18 - gadīgiem, kas mācās un paši nepelna?

Likumsargs 21.11.2012

Ksenijai 888

Parādu piedziņas izdevumus apmaksā pakalpojuma pasūtītājs (CL 2307.pants), lai arī piedzinēji grozās kā var lai dabūtu arī kādu naudu no parādnieka motivējot, ka viņiem ir līgums ar kreditoru, bet jūs taču šo līgumu neesat redzējusi un neziniet kas tajā rakstīts. Jums arī neviens šāda satura līgumus nerādīs, jo šādi līgumi var saturēt komercinformāciju. Tāpēc ir Civillikums, kurš nosaka, ka pilnvarotājs(kreditors) sedz visus pilnvarnieka(piedzinēja) izdevumus.
Ir vēl viena lieta, kur grēko paši kreditori.
Kredītlīgumā ieliktais punkts par to, ka kavējuma gadījumā ir jāsedz arī piedziņas izdevumi ir pretlikumīgs, jo tam ir paredzēti kavējuma procenti, no kuriem arī tiek segti piedziņas izdevumi. Tiesāšanās gadījumā šis ir labs trumpis!

VĒLREIZ ATGĀDINU!
Kamēr nav stājies spēkā "Parādu ārpustiesas piedziņas likums" ir jāvadās pēc Civillikuma. Civillikums nenosaka, ka piedzinējam ir tiesības prasīt vēl kaut kādas papildus maksas, nekā kreditēšanas līgumā atrunātais (kredīts, kredītprocenti un kavējuma procenti).
Lai arī piedzinēji sevi dēvē par inkasso speciālistiem un viņi cenšas sevi tā arī nostādīt, ar inkasso darbībām Latvijā drīkst nodarboties tikai Valsts ieņēmumu dienests un tiesu izpildītāji pēc tiesas nolēmuma. Rezumējot šo visu - piedzinējiem nav tiesības vispār prasīt lai kaut kādas summas tiktu skaitītas uz viņu kontiem!

Cenšaties parādus maksāt laicīgi, bet ja sanāk nokļūt šo firmu nagos, tad atcerieties - šīm firmām ir tiesības tikai administrēt jūsu parādu, sekot kā jūs pildat norunātās vienošanās un regulāri informēt par parāda esamību. Nekādas maksas šīs firmas nav tiesīgas pieprasīt, jo līgums šīm firmām ir ar kreditoru un visus norēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem veic pakalpojuma pasūtītājs! Jūs taču nepasūtījāt šādu pakalpojumu un jums nav līgumattiecību ar piedzinēju, bet ir ar kreditoru!

Pievienot komentāru

Pozitīva Neitrāla Negatīva
Augšupielādēt failu

Sīkdatnes mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas, lai darbu tajā padarītu draudzīgāku un efektīvāku lietotājiem. Lai nodrošinātu visu vietnes funkciju darbību, lūdzu noklikšķiniet uz „Pieņemt Sīkdatnes”. Plašākai informācijai iepazīstaties ar mūsu Datu aizsardzības politiku.

Pieņemt Sīkdatnes