Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas Centrs - neprofesionāla attieksme
Biju uz kārtējo vizīti pie psihiatra, lai saņemtu zāļu receptes. Devos pie dežūrārsta, ne sava regulārā, dēļ darba grafika. Tajā dienā strādāja Andrejs Rokpelnis. Tā bija briesmīga pieredze. Pirmkārt, viņš man mēģināja iestāstīt, ka es esot psihopāte. Neesmu galīga lētticīga muļķe , pati esmu studējusi psiholoģiju un zinu, ka viņa centieni bija ārpus kādām normām. Es zinu , kāda ir mana diagnoze. Tomēr, viņš uzskatīja par nepieciešamu to man nolasīt un teikt, ka man nevajag nekādus medikamentus un man jābeidz sevi žēlot un citiem sūdzēties par dzīvi. Ka manas problēmas ar impulsīvām emocijām esot psihopātijas iezīme un mūsdienās psihopāti esot advancētāki nekā agrāk un izmantojot dažādas metodes, lai sev pievērstu uzmanību utt.
Man ir robežstāvokļa personības traucējumi un ļoti labi zinu, ka a)neesmu psihopāte b) man nav histrioniska personība, kura cenšas sev pievērst uzmanību dažādos veidos c) robežstāvokļa personības traucējumus var pavadīt depresijas epizodes un trauksme, BET , viņam tas nelikās svarīgi. Pēc tam, kad Andrejs Rokpelnis bija mani apvainojis un nokauninājis, ka meklēju palīdzību, nevis "saņemu sevi rokās", viņš apvainoja manu psihoterapeiti, sakot, ka sievietes vispār nevarot būt labi psihoterapeiti, jo visas emocijas laižot caur sevi un viņš gan esot labs, jo studējis Maskavā un mākot to, ko šeit neviens nemākot. Rezutlātā, es nedabūju visus nepieciešamos medikamentus, jo viņš neuzklausīja mani par to, ka mana pastāvīgā ārste teica-ja nepieciešams, nāciet atkal un izrakstīsim, jo es nesen nolēmu atteikties no medikamentiem, kas palīdz iemigt. Rezultātā, es darbā biju neizgulēusies, nespēju koncentrēties, metu visu no rokām, biju uzvilkta un drīz vien mani atlaida.
Neciešams ārsts ar milzīgu ego. Neticu, ka viņš tiešām cenšas atjaunot savas zināšanas, kopš studēja Maskavā.
Komentāri (7)
Arstam ir taisniba. Jums pietiek sevi zelot.. izejet jau no savas kastes un iepazities ar cilvekiem. Cik sievietes gul uz divana un katru dienu sauc sev atro... acim redzot ka pensionariem un psihiatriskiem cilvekiem vairs nav kam palidzet.. bet ja jums ir receptes vai lapas jus varat sudzeties un varat t ari atros izsaukt ka jums slikti..
Kā Jūs zināt, vai es tiešām sevi žēloju vai nē, pēc sūdzības izlasīšanas vai pēc ārsta viedokļa, kuru redzēju pirmo reizi mūžā?
Kā arī, Jums būtu saraksts, cik cilvēkus es pazīstu un ar cik satiekos, kā saprast, iepazīstieties ar cilvēkiem?
Nezinu gan nevienu sievieti, kura guļ uz dīvāna un katru dienu sauc "ātros", visai grandiozs pārspīlējums.Jūs daudz pazīstat? Un kāpēc tikai sievietes? Vīrieši ir kāds izņēmums?
Diezgan muļķīgs komentārs.
Muļķu forums aizvēries? Nomaldījies,dunduk? Kaut gan - malacis,ar tik vāju intelektu rakstību apguvis!
Nevienas zāles nepalīdzēs mentālajās problēmās.Viss ir atkarīgs tikai no sevis. Ja gribēsi, lai kļūtu labāk, tad ari rīkosies un ari otrādi.
Ja veic padziļinātu izpēti un lasa pētījumus, tad var pamanīt, ka zāles palīdz gan.
Varbūt, ne tikai vienas pašas, bet palīdz un dažiem arī vienas.
Sūdzība bija par attieksmi ne zāļu izrakstīšanu vai neizrakstīšanu.
Ko lien izteikties par lietām,kuras nepārzina. Var tikai pabrīnīties! Ej lozungus raksti,pati,tikai pati,visu pati!
Atceros, kad kādreiz biju pie Andreja Rokpeļņa sakarā, ka saslimu no pārslodzes un attiecību problēmām. Vizītes laikā viņš man uzdeva šādu neadekvātu jautājumu:
"vai ar sātanu naktīs guļat?" Tad arī konstatēju, ka viņam pašam ir psihiatriska diagnoze. Kā šodien secinu, viņš pats ir ar smagu psihopatoloģiju. Iesaku rakstīt iesniegumu tiesībsargājošam instancēm. Par viņu nav dzirdēta neviena laba atsauksme.