Restorāns "Pegasapils" - kāzu svinības
Gribētu padalīties ar savu pieredzi svinot kāzas restorānā "Pegasapils". EMOCIJU DAUDZ.
Sākumā, kad izrunājām detaļas un pieņēmām lēmumu svinēt kāzas šajā vietā viss likās lieliski, atmosfēra, cena, tika solīti visi iespējamie risinājumi un atbildes uz visiem jautājumiem.
Kad tika samaksāts avanss un sākās detaļu apspriešana viss arī bija +/- ok. Tomēr, kad jau nāca tuvāk kāzas no organizatores Svetlanas puses sāka parādīties visai neatsaucīga un parupja attieksme, kā arī mūs sāka iespiest visai stingros un neērtos rāmjos. Gala rezultātā sanāca sekojošais:
- Solīto torti nācās pasūtīt citā vietā, jo tika piedāvāts ārprāts;
- Drapēriju un noformējumu aiz muguras nācās pasūtīt citā vietā, jo viņiem bija tikai 2 krāsas un 7 gadus vecas, kas tika pateikt labi ja mēnesi iepriekš.
- Muzikants piedāvāja vienīgi savu flegmātisko repertuāru un pats ieteica pameklēt citu mūziķi.
- Mūsu alkoholu apkalpot atteicās pat par naudu un to atnest ļāva tikai tad kad atnāca viesi.
- Torti atļāva atnest tikai vēlu vakarā kad atnāca viesi.
- Iekļūt zālē, lai to sakārtotu varēja tikai kāzu dienas rītā un ņemot vērā, ka kāzu programma sākās 10:00, tas fiziski nebija iespējams. Kaut gan vēlāk izrādījās, ka varēja nākt aŗī vakarā, kas mums netika pateikts.
- Bezmaksas numurs stipri neatšķīrās no lux. Remonts slikts, viss tāds lēts, ledusskapis visu nakti nedeva gulēt skapī varēja dzirdēt kanalizāciju, es pat sabijos.
- Porcijas ļoti mazas. Jauno kartupeļu vietā atnesa vecus, neizceptus, aukstus un visiem viesiem nepietika. Gribētos atzīmēt, ka visu nebija vairāk kā solīts.
- Apkalpošana, ļoti, ļoti nekompetenta. Kad vajag viņu nav, kad nevajag lien priekšā kamerai.
- Viesiem beidzās ūdens viņi neatnesa vēl pat par papildus samaksu.
- Pasūtījām kafiju un tēju pie tortes visiem atnesa kafiju, es prasīju kas par lietu, atbilde bija ko man lejā ielēja to es atnesu. Pat bērniem deva stipro melno kafiju.
- Brokastīs bārmeņi staigāja, kā uzraugi un visur līda, ļoti nepatīkami.
Vienu vārdu sakot gribējās ātrāk pazust un doties mājās un pat smukais interjers, izvietojums pie pašas jūras un Dzintaru koncertzāles manas domas nemainīja!!!!!!!!!
Ak jā, pirms aiziešanas jautāju vai esam ko parādā. Mazums. Mani informēja, ka neesam samaksājuši par vienu papildus pasākuma stundu. Tomēr tas tika apmaksāts laicīgi.
Ejot numurā man palūdza uzrādīt dokumentu, kas protams man zem kāzu kleitas apakšveļā bija noteikti paslēpts....
Vienu vārdu sakot, man vairāk nav komentāru.
P.S. restorānā "Pegasapils" sākotnēji bija mana kāzu svinību sapņu vieta. Šobrīd neiesaku nevienam. Labāk picēriju -cafe 53 uz joma ielas!
Komentāri (2)
Restorānā pabijām 14. septembrī, lai nosvinētu savu kāzu jubileju - šķita skaista vieta, izsmalcināts restorāns, plaša ēdienkarte, un tika izreklamēts, ka brīvdienās restorānā tiekot spēlēta dzīvā mūzika. Galdiņu bijām rezervējuši iepriekšējā dienā. Tad nu pirmais aplauziens ierodoties noteiktajā laikā - viesmīlis ar stulbu smaidu sejā paziņo, ka diemžēl brīva galdiņa pašlaik neesot, jo vienā restorāna pusē, redz, esot kāzas, bet otrā pusē pie viena no galdiņiem apsēsties nav iespējams. Varot iet laukā sēdēt uz terases. Un tas, ka galdiņu iepriekš esam rezervējuši, patiesībā nevienu neinteresē. Laukā iet negribējās, jo vakars nebūt nebija tik silts, un saģērbušies bijām kā uz restorānu nevis džinsos un džemperos. Tā nu gaidījām, kad atbrīvosies galdiņš iekšpusē, pie viena aplūkojot apkārt notiekošo. Restorāna otrā pusē (kur atradās kāzinieki) skumji vijoli čīgāja kaut kāds muzikants ar pieslēgtu sintezatoru un skaņas pastiprinātājiem, pēc brīža pārtrauca un tā arī neatsāka. Galdiņš atbrīvojās, un beidzot varējām pārsēsties un dabūt ēdienkarti. Diemžēl mūs gaidīja netīrs nolipis, nospeķots galdauts, kas tā arī netika nomainīts, pat drupačas nācās noraust pašiem. Tad mums pasniedza apskretušu salvešu turētāju un sāls/piparu trauciņu. Pasūtījām ēdienu. Pirms salātu pasniegšanas viesmīlis pompozi atnesa un izkārtoja galda piederumus. Tā kā biju pasūtījusi salātus, zupu un desertu, izbrīnījos, kad man tika noliktas divas dakšiņas, divi naži un zupas karote. Salāti bija garšīgi, zupa ne pārāk, bet visvairāk pārsteidza tas, ka pasūtītās tomātu un persiku sulas tika atnestas glāzēs ar salmiņiem. Jājautā, kurš gan dzer tomātu sulu (vai persiku) caur salmiņu. Tad nu gaidīju savu desertu un vēl joprojām brīnījos, kāpēc netiek novākti galda piederumi otrajam ēdienam, kuru neesmu pasūtījusi, respektīvi, lielā dakšiņa un nazis vēl joprojām atradās uz galda. Tad tika atnests deserts - karstā ābolkūka ar smilšu mīklu un saldējumu. Viesmīlis pazuda un kādu brīdi nerādījās, tāpēc nācās gaidīt, lai pajautātu, ar ko tad paredzēts desertu ēst - taču ne jau ar lielo dakšu un nazi. Diemžēl arī ābolkūka ne tuvu nebija karsta, tāpēc, gaidot uz deserta dakšiņu (kas tika atnesta pēc īpaša lūguma, bet dakša un nazis vienalga netika novākti), saldējums pat neizkusa. Nezinu gan, vai ēdiens tiešām ir norādītātās cenas vērts, bet šķiet, ka šis iestādījums nav pelnījis saukties par restorānu. Tēju dzert izlēmām kādā citā vietā, jo te vairs patiešām negribējās uzturēties ilgāk. Telpas arī skaisti izskatās tikai uz bildēm. Dzīvē - diezgan noplucis un apskretis interjers. Toties saņemtajā rēķinā pieskaitīti 12% par apkalpošanu. WTF? Par ko? Vairs nekad dzīvē uz šo "restorānu" neiesim un neiesakām nevienam, tas noteikti nav tā vērts. Jūrmalā ir daudz foršāku vietu, patiešām!
Njam, es biju domājusi, ka mums toreiz ierodoties šajā restorānā vienkārši nepaveicās, jo bija apmākusies diena, nedaudz arī līņāja ik pa laikam lietus un uz ielām tā pamaz cilvēku - attiecīgi, restorānam pamazāk, iespējams, klientu un darbiniekiem līdz ar to skumīgs prāts un strādāšana nemaz vairs nav kaifīga.
----- Galdautam bija manāmas mazas, mazītiņas, bet tomēr manāmas šļakatas no kādas zupas vai cita šķidruma. Nu labi, to varbūt vēl var pieciest, bet drupatas uz tā, fuj, un ne tur 3-4, bet tā it kā bērns būtu kādu bulciņu kramsājis. Viesmīlis pienāca tāds skābu seju, nu labi, mazums viņam nabagam kas noticis. Nebijām vēl tikuši galā ar pasūtījumu, tāpēc pasūtījām iesākumā tikai kafijas un pētam tālāk ēdienkarti un mierīgā tonī viesmīlim saku ' atvainojiet, lūdzu, šeit diezgan daudz drupatu palikušas' - atbilde sekoja - 'tulīt'. Aizgāja.
----- Pagāja diezgan labs laiciņš. Nu kādas minūtes 10, varbūt. Kafijas nav un drupatas ar stāv kā stāvējušas. Aplaidu skatu apkārt - hm, klientu praktiski nav, tik kāds vecāks pāris pie viena galda kafijo un ko uzkož un pie cita galda 4 tādi apetelīgi lieliem punčiem apauguši tumši vīreļi, cik dzirdēju no šo skaļām runām, kādu tur par Ahmud vai kā tā dēvēja, + vēl viņu 2 skaistas lēdijas. Tad nu sapratu - onkas laikam kādi šefa draugi, vai baigie VIP klienti šiem, jo visi ap viņiem tekalē un par citiem aizmirsts. Nu es zinu, ko nozīmē 'īpašo klientu apkalpošana', bet tomēr labai iestādei un pie tam vēl Jūrmalā, jābūt gatavai ar personālu apmierināt visu klientu vajadzības, jo tomer tas nav kāds Maķīts vai Chili Picērija :)) - ta teikt jātur sava slava tikai labā līmenī.
Bet tā nu viss nebija - mēs vēl 10 min gaidam kafiju. Kopā nu jau 20 :)) ! Augstakās klases apkalpošana. :)) Pāris, kas jau bija beiguši savu kafijošanu sāka ko rosīties un grozīties, laikam gribēja rēķinu. Roku ceļ - viņu neredz. Pasauc vienu puisi, bet šis atbild - tulīt pie jums pienāks.
Es jau šķelīgu skatu skatos uz vīru un saku - nu es it kā izvēlējos ko iekost, bet kaut kā vēlēsanās sāk zus, jo to varēsim dabūt tikai tad, kad tie armenieši vai kas viņi tur - aizies.
Atnesa mums kafijas. Bet tikai cits viesmīlis. Beidzot!!! Teicu - 'es saprotu, ka jums šodien tā jau daudz darba, bet tās drupatas...' . Šis uzmet aci un atcērt - nu jūs varat arī pie cita galda apsēsties. Nē, nu to jau es arī saprotu, bet mēs nosēdāmies tur, kur mums likās visērtak un omulīgāk... Bet visvairak mani šokēja pati atbilde un tonis - es nesaprotu kamdēļ tev strādāt apkalpojušajā sfēra, ja tu ienīsti visus?!?! Ej strādā kur citur! Es uzskatu, ka RESTORĀNA dizains un to viesmīļi tas ir tas, kas dod pirmos iespaidus par viņu lielisko iestādi. Bet, ne šajā iestādē.
Apsēdāmies citur. Izdzērām kafiju un vīrs saka, ka nav kur citur skriet - jāpaēd te pat, būs jau labi, labak pagaidīt, jo tomēr te labi ēdina. Bijām bijuši vienu citu reizi, kad viss bija ok. Un ko jūs domājat - mūsu otrais oficiants ( bļin, nevaru es viņu pēc visa šitā saukt par viesmīli, jo tam viņš nekādi neatbilst) ATNES MUMS RĒĶINU par 2 kafijām, kaut to neesam prasījuši... Vīrs šokā un protams, jau iesvilis niknumā ( neēdis vīrietis nav laba lieta) - mums rēķinu nevajag. Bet oficiants lecīgi atmet - nu es sapratu jūs tik šeit kafiju esat ienākuši dzert! Nu mērs bija pilns un iespējams vīrs biku pārcentās un saka šim - klau, ja tu strādātu normali un kafiju nebūtu jāgaida 20 minūtes, tad varbūt pasūtījums būtu jau veikts, bet tu tak nevari pat čeku paspēt atnest blakus galdiņam, kuri jau pirms mums bija šeit un sēž gaidīdami... Vīrs nometa naudu un ceļamies augšā iet prom, jo dusmas bija lielas un mazums saspļaus vēl mērglis ēdienā. Tie onkas ar lielajiem punčiem uzsauca - Ei, malčik.. un šis pat nepaskatoties vai precīzu naudu dod vai nē - aizskrien ne vārda neteikdams pie tiem. Blakus sēdošais pāris sēdeja muti atkāris, jo par viņiem atgadinajām mēs, bet tāpat palika gaidot.
Pēc pāris stundam, kad bijām noēdušies citā iestādē staigājamies gar jūru un nak mums pretī šis pāris - sasmaidījāmies un vīrs šiem jautā - čeku sagaidījāt, vai gājāt prom tāpat? . Vīrietis sasmējās un saka - ziniet, mēs vēl vismaz 10 minūtes gaidījām, pēc tam vienkārši stavēju pie viņu bāra neatejot - līdz viens no resnajiem onkām - ei, maļčik, tam ģaģja što to hočet...
It kā var būt viss liekas tik niecīgi, bet es tādām iestādēm atņemtu iespēju saukties par RESTORĀNU un viņu darbiniekiem būt par VIESMĪĻIEM, ja apkalpo tā ka prosta kafijužņikā.