Biķernieki Paliatīvās aprūpes nodaļa - Personāls izturējās neprofesionāli, neiejūtīgi un bieži vien pat rupji

Es jau iesniedzu sūdzību, taču atbildē man tika pieprasīts pierādīt radniecību. Tomēr mana sūdzība nebija par medicīniskās informācijas saņemšanu, bet gan par personāla attieksmi pret pacientiem un viņu tuviniekiem.

Vēlos izteikt sūdzību par Bīkernieku slimnīcas paliatīvās nodaļas personāla darbu un attieksmi pret pacientiem un viņu tuviniekiem.

Diemžēl mūsu pieredze šajā nodaļā bija ļoti negatīva. Personāls izturējās neprofesionāli, neiejūtīgi un bieži vien pat rupji. Komunikācija ar pacientiem, kuri jau ir ļoti smagā stāvoklī, kā arī ar viņu radiniekiem, bija ļoti nedraudzīga un formāla.

Uz jebkuriem uzdotajiem jautājumiem (piemēram, par zālēm, par to, ka pacientam ir slikti, par pašsajūtu) personāla standarta atbilde bija tikai: “Runājiet ar ārstu.” Taču ne vienmēr ārstu ir iespējams sazvanīt. Rodas sajūta, ka personāls savstarpēji nekomunicē un nenodod ārstam informāciju par pacienta stāvokli.

Ļoti sāpīga bija arī personāla attieksme pret radiniekiem. Tā vietā, lai atbalstītu, mūs bieži “mācīja”, ko un kā darīt, izsakot nepatīkamus komentārus. Piemēram, mans tētis vēlējās kafiju kā mazu prieku, bet personāls neizrādīja nekādu cilvēcību – tikai komentēja, ko viņš naktī darīs un ka mums ar viņu būs “jāsēž”.

Īpaši šokējoša situācija bija mana pirmā vizīte nodaļā. Es pateicu, ka esmu šeit pirmo reizi un nezinu, kā viss notiek. Personāla atbilde bija: “Pirmā un pēdējā reize.” Kad es pārjautāju, ko ar to domā, man teica, ka tie esot “joki”. Man tas bija ļoti sāpīgi un nepieņemami, jo šī situācija man jau tā bija emocionāli ļoti grūta.

Tāpat es biju lieciniece situācijai, kur kopējā palātā mira cilvēks. Viņš nespēja runāt, no viņa gultas tika noņemta palīdzības poga, un es biju šokā. Cilvēks trīs dienas neēda, un neviens pat nemēģināja viņu pabarot. Tas man atstāja ļoti smagu iespaidu.

Redzot visu notiekošo, mans tēvs ļoti vēlējās doties mājās, ko mēs arī izdarījām. Viņa pēdējā diena bija mājās, nevis slimnīcā.

Man ir ļoti skumji un sāpīgi, ka paliatīvajā nodaļā, kur cilvēkiem būtu jāsaņem cieņa, empātija un cilvēcīga attieksme savās pēdējās dzīves dienās, realitātē tas tā nav. Tas, kas tiek rakstīts par empātisku un draudzīgu personālu, diemžēl neatbilst patiesībai.