Autobusu CATA - šofera vienaldzība un paviršība

30. maijā gaidīju Daugavpils - Cēsis autobusu Kurzemes ielas pieturā Jēkabpilī, kas ir Krustpils pusē, lai dotos uz Ērgļiem. Tā daru diezgan bieži jau vairāk kā 10 gadus, nekad nav bijušas problēmas. Autobuss no Jēkabpils autoostas izbrauc 15.15 un tam ir jāpārbrauc pār Daugavas tiltu un aiz apļa uzreiz ir pietura, kur parasti ir pasažieri, kas gaida iekāpšanu šajā autobusā. Šoreiz es biju viena, kas to gaidīja. Redzēju, ka tas tuvojas, maršruta uzrakstu varēju izlasīt un gāju tuvāk vietai, kur atvērsies iekāpšanas durvis, bet skatos, ka tas negatavojas apstāties iebraucot pieturas kabatiņā, bet uzņem ātrumu pēc izbraukšanas no apļa. Nekad tā nebiju darījusi, bet pacēlu roku zīmei, ka tam ir jāapstājas. Bet šoferis tik noplātīja rokas un pazuda tālumā netraucēts. Redzēju, ka autobuss, kā bieži vien ne svētdienā, ir tikai ar dažiem pasažieriem. Autobuss nebija pasažieru pārpildīts, kad varētu domāt, ka neviens vairs nevar tajā iekāpt. Tā bija ļoti liela paviršība no šofera puses un vienaldzība pret potenciālo pasažieri. Uz Ērgļiem no Jēkabpils tikai 1x dienā var nokļūt. Un tas ir ar šo autobusu. Bija sabojāta diena un plāni ne tikai man. Nācās dārgi maksāt par šo negaidīto sarežģījumu un risināt radušās problēmas, kas varēja nebūt, ja šoferis pie stūres "nesapņotu" un, ja jau tā gadījās, tad varēja arī padomāt, kā misēkli labot nevis nejēdzīgi noplātīt rokas un likt domāt, ka kāds cits šajā situācijā ir vainīgs, nevis viņš un turpināt ceļu "sapņojot" tālāk.
Un tagad nevar saprast, vai uz šo reisu vispār var paļauties, ja jau tā notiek. Negribētu atkal ko tādu piedzīvot.