Ogres atrāpalīdzība - Insults
Novērojām mājās ka ar vecmamu īsti labi nau nevarēja parunāt vecmamai 83 gadi 14 Februārī 2011 gada mēs izsaucām atros lai viņu aizvestu uz slimnīcu pārbaudī kas viņai kaiš jo mēs taču nesam mediķi mājās atbrauca ātrie izmērīja spiedienu un pateica ka esot vecuma (marazms) stulbums viņa būšot pieskatāma un aizbrauca.Pienāca 17 februāris 2011 gada paliek arvien sliktāk vedu pie ģimenes ārsta viņa paskatoties uz viņu uzreiz saka viņai esot bijis insults vedu pati uz slimnīcu piektdien it kā veselība uzlabojās bet svētdien bija slikti pirmdien vel sliktāk daktere Spriņģe pirmdien pateica ka smadzenēs esot loti lieli bojājumi ka vairs darīt nevarot ne ko.Man rodas jautājums kas nesīs atbildību par to ka 14 februārī atrāspalīdzīas mediķi viņu neveda uz slimnīcu man liekas ka tik neprofesionāla brigāde es tikai zinu vienu ka es to lietu tā neatstāšu iešu kaut vai līdz tiesai
Komentāri (11)
Nu terpenija vam!
Es arī no Ogres.Mana pieredze ar ātrajiem ir tikai pozitīva.Atbrauc ātri, izturas laipni un hospitalizē bez ierunām.Vīram bija gripa, nemaz jau tik smagi nebija, uzstāja, ka jābrauc uz nodaļu.Domāju, ka ir dažādas brigādes, vai arī attieksme laba tāpēc, ka neesam pensionāri.Man kādreiz liekas, ka mediķi grib izskaust pensionārus kā tādus.Katrā gadījumā jūsu aprakstītā situācija ir briesmīga.To var pielīdzināt slepkavībai.Ja arī juridiski to formulēs citādi, morālais aspekts no tā nemainās.Nenolaidiet to uz bremzēm.Šādi cilvēki nedrīkst strādāt, tas apdraud sabiedrības drošību.Cīnieties par taisnību un lai jums veicas!
Nu katram pensim klāt neizstāvēs, jo viņu taču ir miljons. Citi arī ir cilvēki ne tikai pensionāri, citiem arī varbūt palīdzība vajadzīga!!!
ja jau omei bija tik slikti un ātrie nepalīdzēja, tad kāpēc tika gaidītas 3 dienas līdz cita ārsta apmeklējumam? fascinē mani šitie gudrie cilvēki - paši neko nedara un pēc tam ļoti gudri citus vaino!
tadjau bija pavelu ko karit jo manai vecaimatei notika insults mazs slimnica un puse kermena bija paralizeta tas ir insults ja uzreiz nav palidzibas tad ir viss un pecta mana vecamate nodzivoja vel menesi un viss jo tas nav arstejams
Klāt katram pensim neizstāvēs, bet dzīvojam pensionāru valstī.Paskatieties uz ielām-mazi bērni un veci cilvēki.Vidējā paaudze ir emigrējusi.Nesniegt palīdzību pensionāram-tas ir genocīts pret savu tautu.Ka ātrie nesaprata situāciju-neticu.Tik stulbi mediķi nav pat Ogrē.Atliek secināt-rīcība bija apzināta.Tātad mediķiem tiek dots rīkojums-neaizņemt nodaļā vietas ar neperspektīviem pacientiem.Pensionāri būsim visi un pavisam drīz.Kuram ir tiesības izlemt-dzīvos vai mirs pacients? Uz insultiem vispār nesteidzas, kaut gan ja palīdzību sniedz stundas laikā, ir iespējams ne tikai izdzīvot, bet arī nekļūt invalīdam.
Slimnīcā praktiski nedara NEKO radikālu tāda vecuma pacientiem ar insultu. Ir tikai terapeitiska pieeja un novērošana, jo visi asinsvadi ir tik trausli + gan jau viņai ir n-tās pamatslimības, kuru dēļ trombolīzi nedrīkst veikt. Ja veiktu trombolīzi, tad ar ĻOTI lielu varbūtību sāktos neapturama asiņošana un nomirtu uzreiz no tās palīdzības sniegšanas par kuru te kauc sūdzības rakstītāja.
Ja jau Tu tik "gādīga" ko tad Tu pati uzreiz nevedi veco kundzi uz slimnīcu, lai pārbauda viņas veselības stāvokli? Un nemaz nesāc te vāvuļot par savu nevarību, ka nezināji, domāji un vēl sazin ko, lai tik pati nejustos vainīga par radušos situāciju un visu nogrūstu uz mediķiem!
Par neslavas celšanu no Tevis pašas tiesa un ātrā palīdzība piedzīs kompensāciju ar kā minimums četru ciparu skaitli (latos)!
Tātad atsaucās Ogres mediķis.Ja tā var runāt, tad ko var gaidīt no šīs slimnīcas.Sen vajadzēja slēgt.Nu iesūdziet taču, ja uzskatiet, ka ceļ neslavu.Nav ko draudēt.Paši ziniet, ka jums nav taisnība.Droši vien, ka tā arī ir, ka palīdzēt pacientei būtu sarežģīti, varbūt arī neiespējami.Tādā situācijā viss ir jāizskaidro tuviniekiem, nevis jārunā par vecuma plānprātību.Ja viss tiktu izskaidrots, tad nebūtu šīs sūdzības un jums nebūtu žults jāizlej.
Ko vari plosīties! Tad jau problēma bija abpusējā nesaprašanās. Piekrītu daļēji, ka mediķi vainīgi tajā ziņā, ka konkrēti nepateica vai nenoteica diagnozi mājas apstākļos, bet šajā gadījumā tas iznākumu nemaina. Ar kādu konkrētu slimnīcu te nav nekāda sakara, jo rezultāts un ārstēšana ar ļoti lielu varbūtību (nav man zināmi konkrēti dati un informācija par pacientes stāvokli un konkrēto situāciju) būtu viens un tas pats visā LV
Šī "tiesiskā" valsts sistēma tik "labi strādā", ka no tiesvedības neiegūtu ne viena no pusēm, jo process n-tie gadi un izdevumi, lai iekustinātu birokrātisko aparātu daudzkārt pārsniedz ieguvumu.
Rezumē: Dievs sargā to, kas pats sevi sargā, šito gan jau kāds gudrais ir jau pateicis (piedod, ka neatceros kā viņu sauc), bet taisnība jau tur ir.
P.S. Tās ir valsts sistēmas sekas, SEKAS!
No medicīnas vēstures zināms, ka ir noteiktas vecuma un cilvēku grupas kuras netiek pakļautas bezjēdzīgai ārstniecības praksei, ļaujot izārstēties progresīvākiem un perspektīvākiem cilvēkiem. Tas viss ir izglītojošais darbs, ko jāveic pēc LV likumiem ģimenes ārstiem, kā zināms viņu kā tādu šeit nav, tik kaut kādas atraugas par sistēmas esamību. Jūsu gadījumā Jums būtu jāzin, ka 83 gados smadzeņu viela neatjaunojas un seku parādības paliek ilgstoši, ārstēšanās stacionārā- vietas aizņemšana, rehabilitāciju nodrošina rehabilitācijas iestādes ar ģimenes ārsta nosūtījumu...
Ceru, ka ar šo palīdzēšu kaut vienam cilvēkam izglābt savu tuvinieku vai ģimenes locekli. Pats esu no Ogres un mātei nesen, īsi pirms pusnakts, bija insults. Tobrīd vel par tā simptomiem neko nezināju, taču uzreiz sajutu, ka ar mammu kaut kas nav labi jo viņa sāka izteikti stostīties un bija probēmas ar teikumu veidošanu un vārdu artikulēšanu. Zvaniju ģimenes ārstei. Paldies Dievam, ka pacēla klausuli un pastāstija, ka iespējams tas ir insults un lai steidzami zvanu uz 113. Kad prasiju gan ģimenes ārstei, gan 113 dispečerei, vai vedīs uz Gaiļezeru teica, ka jā. Brigāde ieradās 10 minūšu laikā. Kopš insulta sākuma bija pagājušas divas stundas. Uzstāju, ka braukšu līdz un paldies Dievam, ka tā izdariju, jo brigāde raitiem soļiem mammu aizveda uz Ogres slimnīcu. Kad palūdzu lai brigāde aizved uz Gaiļezeru saņēmu atbildi, ka dēl augsta asinsspiediena uz Rīgu parasti nevienu neved. Ogres slimnīcā arī konstatēja augstu asinsspiedienu. Kad uzņemšanā pavaicāju kas ar mammu ir noticis un ko vajag darīt teica, ka tik vien tā kaite kā augsts asinsspiediens. Jādabūn lejā un viss būs labi. Veselais saprāts teica, ka tā nav patiesība. Palūdzu vai ir iespēja mammu aizvest uz Gaiļezeru un saņēmu atbildi, ka ja grib vest, tad lai ved pats ar savu transportlīdzekli. Jau bija pagājušas trīs stundas. Paldies Dievam, ka mums ir labs ģimenes draugs, kurš nakts vidū atbrauca mums pakaļ uz slimnīcu un aizveda uz Gaiļezeru kur momentā konstatēja insultu un sāka sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. 113 brigādes augstprātības dēļ bija pagājušas sešas stundas pirms mātei reāli sāka sniegt neatliekamo palīdzību. Lūdzu vērst uzmanību uz to, ka insulta gadijumā pirmo sešu stundu laikā sniedzot palīdzību var maksimāli mazināt smadzenēm nodarīto postu.
Līdz ar ko rodas vairāki jautājumi:
1) Vai 113 brigāde patiešām nevarēja aizvest uz Rīgu ?
2) Vai Ogres slimnīca ir kompetenta ārstēt insulta slimniekus, ja pat nespēj pareizi to nodiagnosticēt ?
3) Vai Ogres slimnīca, nepieciešamības gadijumā, nevar ar savu transporta līdzekli aizvest pacientu un Rīgu ?
Stāsta morāle ir sekojoša. Ja 113 brigāde pacientu nenogādā uz kompetentu iestādi, tad balle ir beigusies pirms tā vispār ir sākusies. Ogres slimnīcā ir labi ģimenes ārsti ar lielu atbildības sajūtu, taču diemžēl nopietnas kaites, tur ārstēt ir dzīvībai bīstami. Ja jūtat ka sev vai saviem tuviniekiem ir nopietnas veselības problēmas, tad noteikti vediet pacientu uz Gaiļezeru vai Stradiņiem, pie ārstiem, kuriem ir visas nepieciešamās tehnoloģijas, pieredze un kuri zin ko dara.
Stāsta morāle #2. Nevienam no mums vecums nav aiz kalniem, un diez vai mēš paši grībētu, ka ar mūsu dzīvībām kāds eksperimentē. Ja kaut kas nesanāk, visvieglāk ir vainu novelt uz vecumu. Ja speciālists ir profesionāls tad arī neskatoties uz vecumu ir spējīgs atrisināt problēmu un cīnās līdz pēdējam.
Paldies Dievam šim stāstam ir laimīgas beigas. Gaiļezera ārsti savu darbu izdarija ļoti profesionāli un mammas veselība tagad ir ne mazāk kā 80% no tā kas bija pirms nelaimes gadijuma un turpina uzlaboties.